Tagad vasaras ekspedīcijās iegūtos datus eksperti vētīs, analizēs, papildinās līdz tādai kvalitātei, lai, balstoties zinātniskos kritērijos un labākā pieejamā informācijā, noteiktu reālus un izmērāmus aizsardzības mērķus Eiropas Savienības nozīmes sugām un biotopiem.
Linda Uzule
- Vides zinātnes maģistrs, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, bioloģijas doktora zinātniskā grāda pretendente
- Saldūdeņu, zālāju, mežu, purvu un vaskulāro augu eksperte
- Savvaļas augu eksperte LIFE-IP LatViaNature projektā
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadošā eksperte
- Hobijs – klasiskā mūzika
LatViaNature: Kad sākas eksperta vasara?
Linda Uzule:
Eksperta vasara sākas jau krietni agri pavasarī – aprīlī, kad sāk mosties daba. Ne visi augi zied vienā laikā – ir augi, kas mums zied pavasarī, tāpat ir augi, kurus dodamies skatīt pašā karstākajā vasaras viducī, un ir tādi, ko skatāmies rudenī. Eksperta vasara var ievilkties līdz pat septembra beigām, oktobra sākumam, dažreiz pat vēl vēlākā rudenī.
Kas ir Tavs eksperta pamatdarbs?
Mūsu projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros mans uzdevums primāri ir noteikt Biotopu direktīvas augu sugu aizsardzības mērķus. Kā ES dalībvalstij, Latvijai ir svarīgi būt gan kontekstā ar ES, gan tikpat vienlīdz nozīmīgi mums kā Latvijas sabiedrībai zināt, kādā stāvoklī ir mūsu dabas vērtības – aizsargājamie augi, cik labi tie jūtas, vai ir kādi apdraudējumi. Ja ir, ko varam darīt, lai šos apdraudējumus novērstu. Lai pie šādiem secinājumiem nonāktu, neaizstājams ir ekspertu lauka darbs, kurā tiek iegūta informācija par sugas populāciju. Ekspedīcijas dabā ir nozīmīgas, jo eksperta darbu šobrīd nekas nespēj atsvērt – nevaram tālizpētē saskaitīt, cik daudz mums mežā aug dzegužkurpītes vai purvā – Lēzeļa lipares. Tas nozīmē pavadīt garas stundas arī lietū vai svelmē. Brienot pa purvu un meklējot, piemēram, lipares, gadās arī iestigt. Ir lieli, skaisti un viegli pamanāmi augi, bet ir arī pavisam maziņi, ko atrast un ieraudzīt jau ir sarežģītāk.
Kādēļ tas ir tik svarīgi un ko šī informācija mums vēsta?
Augu uzskaitījums, monitorings ļauj novērtēt, kā šie augi konkrētajās aizsargājamās teritorijās un arī vietās, kas atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām, jūtas. Turklāt ir svarīgi to darīt regulāri un ilgtermiņā, lai iegūtu pēc iespējas garāku datu rindu par populācijas skaita izmaiņām. Esot konkrētajā teritorijā, mēs patiešām cenšamies saskaitīt visus interesējošā auga indivīdus. Taču dažkārt teritorijas ir tik lielas, ka nav iespējams vienkārši objektīvi saskaitīt visus augus. Tad talkā nāk un palīdz zinātne – dažādas matemātiskas metodes, ar kuru palīdzību dati tiek ekstrapolēti. Tādējādi tiek iegūts gala rezultāts par auga populācijas lielumu konkrētajā teritorijā.
Kā šis viss saistās kopā – ekspertu darbs vasaras ekspedīcijās, augu monitoringa dati un dabas aizsardzības pasākumi?
Ekspedīcijas un tajās iegūtie dati ir ļoti nozīmīgi gan dabas aizsardzības plānu sagatavošanai un nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu izvērtēšanai, gan arī novērtējuma sagatavošanai Eiropas Komisijai par ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā. Analizējot šos datus, eksperti varēs izlemt, vai teritorijai ir nepieciešama cilvēka palīdzīgā roka, vai varbūt gluži pretēji, ir jāatstāj viss dabas ziņā un jānodrošina pilnīgs neiejaukšanās režīms.
Dabas aizsardzības plāni, savukārt, ir cieši saistīti ar sugu aizsardzības mērķu noteikšanu. Sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšana patlaban ir ļoti aktuāla visā ES. Vajadzība noteikt šādus mērķus izriet no Biotopu direktīvas. Aizsardzības mērķiem ir divas kategorijas – valsts nozīmes aizsardzības mērķi un Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķi. LatViaNature projektā mēs strādājam ar abu līmeņu mērķiem un mūsu uzdevums ir noteikt katrai ES nozīmes sugai un biotopam zinātniski pamatotus, reālistiskus un sasniedzamus mērķus. Ideālā gadījumā aizsardzības mērķi ir kvantitatīvi rādītāji. Tas būs konkrēts, zinātniski pamatots skaitlis katrai atsevišķai Natura 2000 teritorijai – vietu līmeņa mērķis, un tāpat konkrēts skaitlis visai valsts teritorijai kopumā – valsts līmeņa aizsardzības mērķis. Tas ietver gan visas Natura 2000 teritorijas, kur mūsu interesējošā suga vai biotops sastopams, gan arī teritorijas ārpus Natura 2000 vietām. Augu monitoringa dati arī palīdz pieņemt lēmumus attiecībā uz saglabāšanas pasākumiem konkrētās teritorijās, kas uzlabotu dzīves apstākļus tur dzīvojošajiem vērtīgajiem augiem. Ilustrēšu ar piemēru.
Dabas liegums “Ances purvi un meži”, Natura 2000 teritorija – viena no labākajām dzeltenās akmeņlauzītes atradnēm valstī. Tā ir gan Biotopu direktīvas suga, gan arī Latvijā īpaši aizsargājama suga – mazs, skaistiem dzelteniem ziediņiem ziedošs augs, parasti zied augustā, septembra sākumā. Latvijas lauki iedzīvotāju skaita ziņā palikuši diezgan tukši un tradicionālā lauksaimniecība, kad arī zāļu purvos tika ganīti mājlopi un vākts siens, praktiski ir beigusies. Šīs teritorijas, kurās reiz akmeņlauzītei patika augt, apsaimniekošanas trūkuma rezultātā vienkārši aizaug. Tāpēc ir labi, ka tiek rīkotas talkas, kurās cilvēki brīvprātīgi dodas veikt dažādus apsaimniekošanas pasākumus – izcērt kokus un krūmus, nopļauj un savāc zāli. Tas rada labvēlīgus dzīves apstākļus retajām un īpaši aizsargājamām sugām.
Līdzīgus apsaimniekošanas pasākumus īsteno arī Igaunijas rūgtlapes saglabāšanai. Tā ir liels retums gan Latvijā, gan ES. Latvijā ir tikai trīs atradnes, no kurām divas atrodas viena otrai blakus: Popes zāļu purvs, mikroliegums “Dubļukrogs”, kuru no Ķemeru Nacionālā parka – trešās atradnes vietas, šķir tikai meža stiga, tādēļ principā varam uzskatīt, ka suga Latvijā sastopama divās vietās. Šīs atradnes viena no otras atrodas tālu, tās ir savstarpēji izolētas, tādēļ ļoti svarīgi nodrošināt vērtīgajam augam labvēlīgus dzīves apstākļus visās vietās, kurās tas aug.
Pēc kā vadāties, nosakot mērķus? Cik reāli tie ir?
Metodika – zinātniskais pamatojums sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšanai tika izstrādāts jau 2019.gadā. To izstrādāja Ainārs Auniņš, Otars Opermanis un vēl neliela iesaistīto ekspertu grupa.
Ir svarīgi šādos dabas aizsardzībai nozīmīgos notikumos kā sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšana, kad procesa gala rezultātā jāiegūst kāds konkrēts un pamatots skaitlis, vadīties pēc noteiktām vadlīnijām un zinātniski pamatotām procedūrām. Aizsardzības mērķis ir šis zinātniski noteiktais skaitlis, uz ko mēs tiecamies – cik lielai konkrētās sugas populācijai vajadzētu būt, lai tā spētu sevi uzturēt ilgstošā laika periodā.
Piemēram, dzeltenās akmeņlauzītes populācijai pieminētajā dabas liegumā “Ances purvi un meži” būtu jābūt vismaz 800 indivīdu lielai, lai tā būtu ilgtspējīga, dzīvotspējīga un lai šajā teritorijā arī pēc 100 gadiem mūsu pēcteči akmeņlauzīti varētu ieraudzīt. Aizsardzības mērķiem ir jābūt reāliem un sasniedzamiem – tas ir ļoti nozīmīgs aspekts, kas jāievēro mērķu noteikšanas procesā. Mēs, protams, varam gribēt 10 000 indivīdu lielu akmeņlauzītes populāciju “Ances purvos un mežos”– tas būtu skaisti, taču tie būtu utopiski skaitļi. Mērķiem ir jābūt reālistiskiem, zinātniski pamatotiem un noteikšanas procesam – caurspīdīgam. Tad jebkurš nākamais eksperts, kas strādās pēc mums un iepazīsies ar mūsu izstrādātajiem materiāliem, sapratīs mūsu domu gājienu un, pie nepieciešamības, varēs šos mērķus arī pārskatīt, ja klāt būs nākuši jauni dati un jaunas zināšanas.
Tava ekspertīzes joma ir ļoti plaša – purvi, meži, zālāji, ūdeņi. Kā tas palīdz novērojumos?
Zināšanas par dažādām ekosistēmām un biotopiem palīdz saredzēt dažādas kopsakarības, veidojas labāka izpratne, ka dabā viss ir saistīts un tādu striktu robežu nemaz jau nav.
Cilvēkiem bieži vien patīk visu ielikt kādā pašu izdomātā rāmītī, bet dabā bieži vien neko nevar paredzēt un rāmīšu sistēma var arī nestrādāt.
Jā, mēs teorētiski zinām, ka kādai konkrētai augu sugai parasti patīk augt tādā vai citādā biotopā. Tomēr gana bieži gadās arī situācijas, kad suga šajā ļoti piemērotajā biotopā tomēr neaug, bet sastopama kādā citā vietā, kas pēc vispārpieņemtajām zināšanām un standartiem nebūt nav atzīstama par sugai atbilstošu dzīvesvietu. Šādos gadījumos ir jāliek lietā viss savs uzkrātais zināšanu pūrs par dabas procesiem, lai mēģinātu izprast konkrēto gadījumu.
Saprotot dabas likumsakarības kā tādas, tu redzi kopsakarības, kas neapšaubāmi palīdz arī dažādu datu interpretācijas procesā.
Lielai daļai ekspertu ir pieredze vairākās jomās, taču ir arī eksperti, kas specializējušies uz kādu konkrētu jomu, kurā parasti veic ļoti detalizētus pētījumus. Abas pieejas ir labas un vienlīdz nepieciešamas.
Kā tu redzi šo augu pasauli? Vai ekspertam ar laiku izstrādājas kādas īpašas maņas?
Es skatos uz augu pasauli – gan kokiem, gan augiem, kā uz dzīviem dabas pasaules objektiem. Augi, dzīvojot viens otram līdzās, neapšaubāmi ietekmē viens otra labsajūtu un, savā ziņā, ir atkarīgi viens no otra. Augu galvenā dzīve norit zem zemes – augsnes augšējos slāņos. Tas skaisti uzziedējušais augs principā ir tikai atspulgs, ar kura palīdzību augs parāda, kā viņš zem zemes ir juties, cik labi viņam tur ir klājies. Kā cilvēkiem smadzenes, tā augiem pati nozīmīgākā daļa ir to sakņu sistēma.
Augu sakņu sistēma veido internetam līdzīgu sakaru tīklu, kurā nemitīgi noris informācijas un barības vielu pārnese no viena auga pie otra. Augi principā ir sociālas būtnes, jo, lai kāda ekosistēma būtu stabila un ilglaicīga un visiem ekosistēmas elementiem klātos labi, tiem savā starpā viens otram ir jāpalīdz. Šāda savstarpējas palīdzēšanas stratēģija nodrošina lielākas izdzīvošanas iespējas ikvienam indivīdam.
Tas ir līdzīgi kā ģimenē, kad ģimenes locekļi viens otram palīdz un atbalsta, tādējādi ģimeni padarot stiprāku. Šie paši principi darbojas arī augu pasaulē – jo spēcīgāks būs katrs indivīds, jo stiprāka un noturīgāka būs kopējā augu “ģimene”.
Kādiem nosacījumiem ir jāpiepildās, lai augs labi justos?
Jau atkal šeit varam vilkt paralēles ar cilvēku pasauli. Lai cilvēks labi justos, tam ir jānodrošina pamatvajadzības – jābūt paēdušam, siltumā un drošībā. Arī augiem ir nepieciešama sava dzīves telpa – piemērots biotops, kur tas labi jūtas, ar stabilu mikroklimatu, kam augs laika gaitā ir pielāgojies. Augsnē jābūt sastopamām tam nepieciešamajām barības vielām, lai augam pietiktu spēka uzziedēt un nobriedināt sēklas, kā arī tam savā dzīves telpā ir jājūtas droši – to nedrīkst apdraudēt dažādas negatīvas ietekmes, piemēram, cilvēka antropogēnā darbība, ekspansīvu vai invazīvu sugu klātbūtne utt.
Viena no lietām, kas parāda to, cik augs konkrētajā vietā labi jūtas, ir attiecība starp ziedošajiem un neziedošajiem indivīdiem. Jo atradnē vairāk ziedošo indivīdu, jo tā ir stabilāka un dzīvotspējīgāka.
Analizējot datus, ekspertiem ir jābūt gana gudriem un jāsaprot, ka ne jau katru gadu augi izaugs tikpat lielā skaitā kā iepriekšējā gadā. Indivīdu skaitu var ietekmēt dažnedažādi faktori, piemēram, klimats. Vasaras var būt sausākas vai slapjākas, un augiem, līdzīgi kā mums, cilvēkiem, ir dažādas prasības pret savu dzīves telpu. Ja vienā gadā ir pārāk sauss, augs var nīkuļot un neizaugt – tas savā pazemes “interneta” pasaulē dzīvos un gaidīs labākus dzīves apstākļus, lai citugad atkal varētu skaisti uzziedēt un priecēt mūs ar saviem ziediem.
Vai lauka ekspedīcijās ir gadījušies arī pārsteigumi?
Pārsteigumi gadās ik pa laikam. Piemēram, mēs monitoringa ietvaros meklējam kādu konkrētu augu un labvēlīgos apstākļos arī to atrodam. Līdztekus tam atrodam arī citus retus un aizsargājamus augus, par ko ir ne mazāks prieks. Veicot dzeltenās akmeņlauzītes monitoringu, pašu akmeņlauzīti konkrētajā vietā neatradām, toties atradām spuraino dzīpareni Paludella squarrosa, par kuras esamību šajā vietā pirms tam ziņu nebija. Tā ir īpaši aizsargājama sūnu suga, lielākoties sastopama pārejas un avotu purvos. Bez jaunām reto augu sugu atradnēm, dažkārt izdodas atrast arī citus dabas jaukumus, piemēram, briežu buļļa nomestus ragus. Arī šāda veida dabas veltes parasti lauka ekspedīcijās ielīksmo sirdi!
Kāpēc šie dažādie augi būtu vajadzīgi? Ko šāda daudzveidība dod ekosistēmai?
Veselīgumu! Jo daudzveidīgāka ekosistēma, jo visa dabas pasaule ir veselīgāka un, jo dabas pasaule ir veselīgāka, jo arī cilvēkam, kā vienai mazai būtnei no lielās kopējās dabas pasaules, tas ir labāk.
Mēs – cilvēki esam viens no mazajiem elementiem, kas ir iesaistīts kopējā lielajā dabas “interneta” tīklojumā. Dažkārt mums patīk sev piedēvēt pārāk lielu nozīmi, bet īstenībā jau mūsu eksistence un nozīme pret kopējo dabas sistēmu, ir visai niecīga un nenozīmīga.
Bet, protams, mums nepavisam negribas tā domāt, jo tādējādi nāktos atzīt savu lielo vājumu dabas priekšā.
Tā būtu atbilde, kāpēc mums ir vajadzīga, piemēram, dzeltenā akmeņlauzīte?
Protams, un arī daudz kas cits. Mēs ļoti daudz ko zinām, bet īstenībā arī ļoti daudz nezinām. Ar to domāju, ka mēs vēl joprojām nezinām, ko tieši katrs augs, gliemene vai tauriņš dod ekosistēmai. Katrai dzīvai radībai, katram augam ir sava jēga un nozīme, un tas, ja mēs, cilvēki to neapzināmies un nepiedēvējam sev saprotamus jēgas jēdzienus, nenozīmē, ka augiem nav vērtības pašiem par sevi.
Vai, skatot konkrētus augus, nākas novērot arī invazīvo sugu apdraudējumu?
Jā, protams, apsekojot augu atradnes, mēs novērtējam arī to, vai konkrētajā atradnē nav ieviesušies invazīvie augi. Gadījumos, kad invazīvie augi ir nedaudz un tie ir viegli izraujami, mēs tos varam uzreiz likvidēt, lai viņi neveic savu posta darbu tālāk, bet, ja invāzija ir kļuvusi jau pārāk liela, tad fiksējam to anketās un nododam šo informāciju tālāk Dabas aizsardzības pārvaldei (tā nonāk “Invazīvo sugu pārvaldniekā”). Tad var sākt plānot jau konkrētus apsaimniekošanas pasākumus, tajā skaitā, talkas. LatViaNature projektā mēs pievēršam ļoti lielu vērību tieši invazīvajām sugām – gan sabiedības informēšanai par tām, gan arī dažādiem invazīvo sugu izskaušanas pasākumiem noteiktās demonstrāciju teritorijās.
Augu pasaule, ekspedīcijas un novērojumi – tikai ekspertu darba lauciņš? Vai ir iespējas iesaistīties jebkuram, kam ir interese par dabu?
Cilvēku iesaiste ir ļoti vēlama un nepieciešama, jo tas veicina sabiedrības labāku izpratni par procesiem dabā. Ir portāls Dabasdati.lv, kur jebkurš, kuram interesē dabas pasaule, kurš mīl augus un citas dzīvās radības, var sniegt savu artavu, sniedzot ziņojumus. Bieži vien, pateicoties šiem ziņojumiem, ir daudz jauna uzzināts un atrasts. Svarīgi ir šo augu arī nofotografēt, lai eksperts var pārliecināties, ka konkrēto augu cilvēks ir noteicis pareizi. Pastāv arī opcija, ka augs portālā Dabasdati.lv tiek ievietots kā nezināma suga un portāla administratori vēlāk paši nosaka šī auga sugu. Vēlāk visa portāla administratoru pārbaudītā informācija par retajām un īpaši aizsargājamām sugām no portāla Dabasdati.lv nonāk Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”, kas ir galvenā digitālā informācijas krātuve par retām un aizsargājamām dabas vērtībām Latvijā.
Vai ārpus dabas pasaules atliek laika arī kādam hobijam?
Mana dziļa aizraušanās un kaislība ir dziedāšana un klasiskā mūzika. Kopā ar mūziku esmu kopš agras bērnības. Izpratni par klasisko mūziku un pirmos pamatus tajā esmu apguvusi Saldus bērnu mūzikas skolā, kur absolvēju klavieru klasi. Pavisam neilgu brīdi esmu mācījusies arī Rīgas Doma kora skolā. Lai arī neapšaubāmi profesionālo piepildījumu rodu dabā, mīlestība uz mūziku caurvij manu dzīvi. Pēc iespējas bieži cenšos apmeklēt dažādus klasiskās mūzikas koncertus un operu izrādes gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Ikviens šāds koncerts vai operas izrāde bagātina manu iekšējo pasauli un dod papildus enerģiju, kuru vēlāk varu likt lietā savās ikdienas gaitās.
Ar Lindu Uzuli sarunājās LIFE-IP LatViaNature komunikācijas vadītāja Vita Krieviņa.
Titulbildes foto: Inga Pikšena.
