Jautājumi un atbildes

Share on facebook
Share on twitter
Share on linkedin
Print Friendly, PDF & Email

Invazīvo sugu ierobežošana/ Mazo grantu programma

Lai ziņotu, pietiek ar vienu īpatni. Ziņojumā var norādīt īpatņu skaitu vai audzes platību. Vietne internetā: http://bit.ly/invazivs

Jā, Spānijas kailgliemeža hibrīdi ir tikpat kaitīgi un invazīvi, literatūras dati liecina, ka hibrīdiem piemīt vēl labākas pielāgošanās spējas un lielāka auglība.

Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, ietverot izmaiņas par invazīvām sugām, ir iesniegts Ministru Kabinetā 2021. gada martā. Tā tālāka virzība šobrīd nenotiek, jo nav atrasts finansējums funkcijām Zemkopības ministrijas padotības iestādei Valsts augu aizsardzības dienestam.

Tā ir taisnība, jāievēro putnu labturības prasības. Latvijas iedzīvotāji atzinuši par efektīvām tieši pudeļpīles cīņā ar gliemjiem, bet putniem, lai rīkles iztīrītos no gļotām klāt jādod rupjā barība, piemēram, graudi un jādod daudz ūdens. Latvijā ir labi piemēri, kuri, pielietojot pīles, veiksmīgi ierobežo Spānijas kailgliemežus. Beigtos īpatņus var iestrādāt augsnē kā organisko mēslojumu.

Vasaras pirmajā pusē to var darīt droši, bet, ja olas jau sākotnēji nav attīstījušās, tās savu attīstību neturpinās, sadalīsies kopā ar pašu gliemi. Bet šādus gliemjus, kuros ir olas, var arī pirms iestrādes augsnē izturēt slēgtā traukā tiešos saules staros.

Ir pamats uzskatīt, ka Spānija skailgliemezis galvenokārt Latvijā ir ievests ar dekoratīvajiem stādiem un tālāk izplatījies stādu tirdzniecības rezultātā. Valsts iekšienē gliemis var tikt izplatīts ar augsni, kompostu, kokmateriālu, dažādiem atkritumiem un citām kravām. 

Lai plānotu un īstenotu invazīvo sugu, tostarp, Spānijas kailgliemeža ierobežošanu valsts mērogā, ir jāievieš regulējums, kas nosaka valsts un pašvaldību funkcijas un pienākumus, kā arī zemes īpašnieku atbildību. Spānijas kailgliemeža izplatības mazināšanai sugai jāpiešķir karantīnas organisma statuss un jākontrolē stādu tirdzniecība. Plašākai informācijai aicinām iepazīties ar Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centra izstrādāto SPĀNIJAS KAILGLIEMEŽA ARION VULGARIS (MOQUIN-TANDON, 1855) SUGAS IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAS PLĀNU: https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/petijumi/2017/DU_DIVIC_173/Spanijas%20kailgliemeza%20izplatibas_ierobezosanas_plans.pdf

Melngalvas mīkstgliemezis (sugas izplatība) tiek monitorēts kopā ar Spānijas kailgliemezi. Dati tiek vākti par visām gliemju sugām, arī milzu kailgliemezi. Ir ļoti maz datu par melngalvas mīkstgliemeža bioloģiju, ir zināms, ka suga ir sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā, arī dabiskajos biotopos un plaši – lauksaimniecības zemēs. Sastopams pat pie zemām temperatūrām. Literatūras avotos norādīts, ka melngalvas mīkstgliemeži apdraud vietējās gliemju sugu sabiedrības, kas rezultējas ar citu gliemju padzīšanu no teritorijas, dokumentēta agresivitāte vienam pret otru. Nopietns laukaugu kaitēklis, gan tos bojājot, gan ar gļotām var pārnēsāt dažādus augu patogēnus un slimību ierosinātājus.

Ja piedāvāta tiek kāda konkrēta esoša viena metode,  tad uzsvaru var likt uz metodes pielietošanas laiku, cik agrīni, bieži un ilgi metode jāpielieto, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Efektīvāks un ātrāks rezultāts varētu tikt sasniegts, pielietojot dažādas metodes un to kombinācijas.

Mazo grantu programmā prioritāri paredzēts rast efektīvas apkarošanas metodes tām invazīvajām sugām, kuras ir plaši izplatītas Latvijā, apdraud bioloģisko daudzveidību un kuru sekmīgai apkarošanai šādu metožu vēl trūkst.

Sosnovska latvānis ir invazīva suga, un tā apkarošanai jau Latvijā ir izstrādātas un aprobētas dažādas apkarošanas metodes. Tāpēc mazo grantu programmā apkarošanas metodes varēs testēt arī latvānim, vienīgi tas šajā programmā tiks vērtēts kā mazāk prioritāra suga. Vēršam uzmanību, ka mazo grantu programmā var pieteikt jebkuru sugu, kas ir iekļauta Invazīvo sugu pārvaldniekā: http://bit.ly/invazivs.

Rotans ir plēsīga zivs, līdz ar to tai nav “zāles” garšas, tā garšojot līdzīgi jūrasgrunduļiem. Rotans ir ēdams un, lai arī tā izķeršana nav pierādīta kā efektīva sugas izskaušanas metode, to var ķert un lietot uzturā. Gaļa satur vidēji 88 kcal/100g. Bet ir jāatzīmē, ka rotans ir neliela zivs, vidēji 300–400 g, reti sasniedz 700 g.

Alelopātija ir dabisks bioķīmisks mehānisms, kas var radīt gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz citām sugām. Ja augs izdala aleloķīmiskās vielas, tas ietekmē citu augu dīgtspēju, augšanu un izdzīvošanas spēju. Zinātnieki uzskata, ka tas ir viens no invazīvo svešzemju sugu “veiksmes” iemesliem, jo palīdz nomākt tuvumā augošās vietējās sugas.

Kandādas zeltgalvītes alelopātijas efekta ilgums būs atkarīgs no mitruma, nokrišņiem, augsnes auglības un auga augšanas ilguma, augu daudzuma teritorijā.

Augu apstrādi ar liesmu izmanto, lai ierobežotu nezāles ar bioloģiskām metodēm. Tā ir efektīva pret viengadīgajām nezālēm, kad tās sasniegušas 2-5 cm. Daudzgadīgās nezāles var ataugt, tāpēc ir jāveic atkārtota ierobežošana pēc 2-3 nedēļām. Pielietojot liesmu, notiek augu apdedzināšana, nevis sadedzināšana, kas ir pietiekami, lai tiktu izjaukta auga struktūra un augs aizietu bojā. Aplikācijas (punktveida) metodi izmanto ierobežojot atsevišķus augus, piemēram, zālājā divdīgļlapjus, bet nepunktveida, izmantojot traktortehniku galvenokārt dārzkopībā, kur var augus apstrādāt rindstarpās. Pēc Somijā veiktiem pētījumiem pēc apstrādes ar liesmu substrāta mikrobioloģiskā biomasa slānī līdz 5 mm samazinājās par 19%, bet dziļākā slānī 5-10 mm ietekme bija minimāla. Augsnes temperatūra līdz 5 mm dziļumam palielinās par 4 grādiem C, bet līdz 10 mm – par 1,2 grādiem C. Rezultāti iegūti, izmantojot paaugstinātu propāna devu (100 kg/ha), parasti 20-80 kg/ha.

Latvijā savvaļā sastopamas 11 vietējās rožu sugas (to skaits izpētes gaitā var tikt precizēts, jo rožu ģints sugas pieder pie Latvijā maz pētītām un noteikt sugas ir samērā sarežģīti). Tautā tās visas tiek sauktas par “mežrozēm”, taču tās ir vairākas sugas, nevis viena.

 

Latvijā ārpus kultivācijas sastopamas arī dārzbēgļu sugas, kas “izbēgušas” no apstādījumiem, reizēm speciāli stādītas ārpus dārziem, t.sk. krokainā roze (reizēm stādīta kāpu stiprināšanai un “izdaiļošanai”). Krokaino rozi var atpazīt pēc izteikti, blīvi dzeloņaina stumbra un zariem, dzeloņi dažāda garuma,  lapas krokainas ar spīdīgu virspusi un pelēkzaļu apakšpusi. Ziedi lieli, rozā.

Auglis ir liels, lodveidīgs, no galiem nedaudz saspiests.

Latvijā invazīva ir tikai vārpainā korinte Amelanchier spicata. Pārējām Latvijā audzētajām korinšu sugām līdz šim nav novērota invazīvām sugām raksturīgā agresīvā izplatīšanās savvaļā.

Grantu programmas ietvaros prioritāri tiks atbalstītas dabai draudzīgas un selektīvas metodes, t.i., metodes, kas iedarbojas uz konkrēto mērķa sugu, neatstājot negatīvu ietekmi uz citām sugām vai vidi kopumā. Gadījumos, ja metodes pielietošana var ietekmēt citas personas vai to īpašumus, granta saņēmēja pienākums būs par to informēt un nepieciešamības gadījumā arī saskaņot ar konkrētajām personām. Jāuzsver, ka grantu programma neatbrīvo grantu saņēmēju no normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem vai pienākumiem attiecībā uz konkrētas metodes pielietošanu.

Konkursā viens pretendents var iesniegt līdz diviem pieteikumiem, ja izpilda kādu no nosacījumiem:

  • Zemes īpašumā atrodas vismaz divas invazīvas augu sugas un katras sugas ierobežošanai paredzēts pielietot atšķirīgu metodi;
  • Pieteikumi tiek iesniegti par diviem atsevišķiem zemes īpašumiem un katrā no tiem paredzēts ierobežot citu invazīvo sugu.

Grantu konkurss tiks izsludināts 18.februārī, nolikums ar visiem saistošajiem pielikumiem tiks publicēts vietnēs LLKC.lv un latvianature.lv

Projekta gaitā iegūtie rezultāti un metodes tiks apkopotas un publicētas gan projekta, gan LLKC mājslapās, kā arī izplatītas interesentiem.

Parastais elsis (Stratoites aloides) ir vietējā Latvijas savvaļā raksturīga ūdensaugu suga. Tā sastopama aizaugošos, barības vielām bagātos ūdeņos (dīķos, grāvjos, vecupēs), ne bieži. Tā kā tā nav invazīva svešzemju suga, šīs sugas izskaušana nekvalificējas konkursa atbalstam.

Latvijā nav neviena sertificēta pļavu augu sēklu tirgotāja, līdz ar to šādas sēklas nopirkt nevar. Latvijas zālāju bioloģiskās (botāniskās) daudzveidības atjaunošanai nederēs internetā pasūtītas sēklas ar nezināmu vai svešu valstu izcelsmi. Pašlaik sēklas var iegūt, savācot pašam; sarunājot ar kādu botāniski vērtīgu zālāju īpašnieku siena smalkumus vai sienu, ko izkliedē savā zālājā (pirms tam uzrušinot (uzecējot) augsnes virskārtu, vismaz nelielos laukumos); var individuāli vienoties ar kādu dabas ekspertu botāniķi par sēklu savākšanu. GrassLIFE projektā vairākas saimniecības gatavojas botāniski vērtīgu zālāju sēklu savākšanai, taču pagaidām vēl nav.

 

Ir uzņēmums Igaunijā (NordicBotanical), kas specializējies uz šādu sēklu ievākšanu un tirdzniecību. Igaunijā vāktas sēklas varētu izmantot arī

Latvijas apstākļos: https://grasslife.lv/igaunijas-plavas-augu-seklu-audzesana-biologiskaja-daudzveidiba-balstits-bizness/.

Projekta uzsākšanas seminārs 25.03.2021.

Lai objektīvi diskutētu, nepieciešama zinātniska pieeja un pamatojums. Dažādu nozaru viedokļi jāuzklausa diskusijās, lai rastu sabalansētību jeb «zelta vidusceļu» starp ekonomiskajām un dabas vērtību saglabāšanas, un sociālajām sabiedrības interesēm. Treškārt, tā ir dabas izziņa un dabas izglītība – lai veidotu izpratni par procesiem dabā, kas notiek ap mums. Šie ir tie «trīs vaļi», uz kuriem mums nepieciešams balstīties.

Integrētajā projektā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu iesaisti, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību, tādējādi projekts būs platforma kopīgām sarunām pie viena galda to organizāciju pārstāvjiem, kuriem ekonomiskās intereses ir pirmajā plānā un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību. Risinājumi jārod, balstoties zinātniskos pētījumos un līdzsvarojot ekonomiskās, dabas aizsardzības un sociālās intereses. Šis ir lielā mērā dabas izglītības jautājums, kur jāuzlabo gan dabas aizsardzības speciālistu, gan iesaistīto pušu, gan visas sabiedrības zināšanas un izpratne par dabas daudzveidības jautājumiem, lai katrs iedzīvotājs būtu zinošs par to, kā ar savu ikdienas rīcību un veiktajām izvēlēm var sniegtu pienesumu dabas aizsardzībā.

Projekta laikā izstrādāsim un testēsim brīvprātīgo jeb līgumisko pieeju dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos. Šo modeli izstrādāsim, ņemot vērā gan citu valstu labās prakses piemērus, gan uzklausot meža īpašnieku viedokli. Pilotpētījuma ietvaros slēgsim līgumus ar meža īpašniekiem, paredzot noteiktu dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumu īstenošanu. Meža īpašniekiem būs nodrošināts nepieciešamais finansiālais un konsultatīvais atbalsts attiecīgo pasākumu veikšanai. Finansiālajam atbalstam pilotpētījuma ietvaros ir paredzēti vairāk nekā 400 000 euro. Paralēli tiks veikts monitorings gan no dabas daudzveidības saglabāšanas skatu punkta, gan meža īpašnieka apmierinātības viedokļa. Pilotpētījumā iegūto pieredzi izmantosim priekšlikumu sagatavošanai kompensāciju/motivējošo mehānismu sistēmas pilnveidei.

Izvērtēt, kādas ir attālās izpētes metožu iespējas invazīvo sugu kontekstā būtu iespējams, tomēr jāņem vērā vismaz trīs faktori: 1) var traucēt veģetācijas tips – ar satelītattēliem var nebūt iespēja redzēt to, kas notiek uz zemes virsmas meža teritorijā; 2) prasības pēc izšķirtspējas – ieraudzīt kādu konkrētu augu/sugu prasa nesalīdzināmi augstāku izšķirtspēju, nekā lielas teritorijas, tāpēc projekta ietvaros orientējamies uz attēliem, kas ir ar metra izšķirtspēju; 3) svarīga arī temporālā izšķirtspēja, lai varētu novērot šo teritoriju nevis vienreiz gadā, bet regulāri, un ar komerciāliem satelītiem tas rada papildu izmaksas, lai noteiktā laikā varētu iegūt noteiktu attēlu.

Projektā ir paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus normatīvajiem aktiem. Tas ietver dabas aizsardzības plānu saturu un procedūru, invazīvo sugu pārvaldību, kompensācijas un mērķorientētus maksājumus, arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla pilnveidi (jā, arī robežu pārskatīšanu un pilnveidi, priekšlikumus par jaunu teritoriju izveidi un likvidēšanu). Šo priekšlikumu izstrādē sadarbosies projektā iesaistītie partneri, kā arī dažādās formās varēs līdzdarboties sabiedrība/iesaistītās puses (darba grupas, semināri u.c.). Aizsargājamo teritoriju veidošana vai kādas teritorijas izslēgšana nav projekta pašmērķis, bet tas jāskata kontekstā ar valstiski noteiktajiem sugu un biotopu aizsardzības mērķiem.

Veidojot Natura 2000 teritorijas, katras sugas vai biotopa aizsardzība un pārstāvētība Natura 2000 teritorijās tiek vērtēta atsevišķi. Atbilstoši šiem izvērtējumiem, Natura 2000 teritoriju tīkls Latvijā nav vel pabeigts 3 sugām un 7 biotopu veidiem. Šo objektu aizsardzībai jaunas Natura 2000 teritorijas būtu veidojamas neatkarīgi no Integrētā projekta. Tomēr projekts sniedz iespēju pēc iespējas racionalizēt Natura 2000 teritoriju tīklu, ņemot vērā gan jaunākos datus par sugu un biotopu izplatību, gan jaunākās atziņas par nepieciešamajiem aizsardzības un apsaimniekošanas režīmiem. Atgādinām, ka Natura 2000 teritorijas veidojamas pēc zinātniskiem un ekoloģiskiem kritērijiem, nodrošinot nepieciešamos apstākļus tai dabas vērtībai, kurai teritorija tiek veidota. Līdz ar to šajā brīdī nav iespējams pateikt konkrētu ha skaitu, par cik palielināsies Natura 2000 teritoriju platība – tas būs atkarīgs no «Dabas skaitītāju» rezultātu analīzes, ko plānots pabeigt šī gada laikā.

Natura 2000 teritoriju un to apkārtnes iedzīvotājiem ir nozīmīga loma gan teritorijas aizsardzības prasību ievērošanā, piemēram, nepārvietojoties ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem ārpus ceļiem, gan arī sugu dzīvotņu un biotopu aktīvā apsaimniekošanā vietās, kur to nosaka dabas aizsardzības plāns. Bez vietējo iedzīvotāju un jo sevišķi zemes īpašnieku iesaistes nav iespējama ilgtspējīga un atbilstoša Natura 2000 teritoriju dabas vērtību pastāvēšana. Vides inspektoriem un sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertiem nav iespējams un nav arī nepieciešams piedalīties visās aktivitātēs, kas notiek Natura 2000 teritorijā, bet ir svarīgi, lai šīs aktivitātes tiktu organizētas atbilstoši normatīvajiem aktiem, dabas aizsardzības plānam un biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām. Nozīmīgas ir vietējo iedzīvotāju un zemes īpašnieku zināšanas par dabas vērtībām un to saglabāšanas prasībām, kā arī motivācija tās ievērot.

Nepieciešamo dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu noteikšanas, izvērtēšanas, saskaņošanas un vietējo iedzīvotāju iesaistīšanas platforma ir Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plāna izstrāde. Projektā plānojam optimizēt iedzīvotāju iesaistes veidu plānošanas procesā, pārskatot dabas aizsardzības plānu izstrādes procedūru un saturu. Tāpēc, ja ir priekšlikumi, aicinām tos sniegt, rakstot uz e-pastu: latvianature@daba.gov.lv. Projektā plānota arī dabas aizsardzības plānu izstrāde un jauno plānu izstrādes nosacījumu testēšana vismaz divās Natura 2000 teritorijās. Pašlaik konkrētās teritorijas vēl nav zināmas, bet visa informācija tiks publicēta projekta mājaslapā. Aicinām iesaistīties minēto dabas aizsardzības plānu izstrādē!

Projekta laikā tiks izstrādāti un praksē pārbaudīti mehānismi privāto zemes īpašnieku motivēšanai līdzdarboties dabas daudzveidības saglabāšanā (tajā skaitā kompensāciju mehānismi): zemes īpašnieku aptaujas nepieciešamo atbalsta pasākumu identificēšanai, konsultāciju grupas izveide, iesaiste pilotpētījumos brīvprātībo iesaistes mehānismu testēšanai. Pilotpētījumu ietvaros zemes īpašniekiem būs iespēja saņemt finansiālu atbalstu tajos ietverto pasākumu īstenošanai vairāk nekā 800 000 euro apmērā.

Aizsardzības mērķi nacionālā līmenī un Natura 2000 teritoriju līmenī tiks izstrādāti visām Biotopu Direktīvas 2.pielikumā noteiktajām sugām un, iespējams, atsevišķām 5.pielikuma sugām nacionālā līmenī, piemēram, retās staipekņu sugas – tas tiks vērtēts darba procesā, kā arī par to vairāk runāsim semināros, kas tiks organizēti aizsardzības mērķu noteikšanas procesā.

Sabiedrības izpratne, zināšanas un līdzdalība dabas vērtību saglabāšanā, ir būtiska daļa gan projekta mērķu sasniegšanai, gan visas dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai. Papildinot DAP dabas izglītības centru darbību, projektā paredzēti pasākumi sabiedrības iesaistei un izglītošanai, piemēram:

  • Mobilā dabas izglītības klase jeb dabas izglītības busiņš, kas ļaus uzrunāt ne tikai tos interesantus, kas labprāt piedalās DIC organizētajos pasākumos, bet sasniegt vēl plašāku auditoriju.
  • (Divas) sabiedrības informēšanas kampaņas.
  • Bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas modeļteritorijas LU Botāniskajā dārzā.
  • Brīvprātīgo iesaiste biotopu atjaunošanā. Plānoti vismaz 58 pasākumi.
  • Projekta sākumā, vidusposmā un beigās paredzēta sabiedrības viedokļa apzināšana.

Tāpat mērķtiecīgs darbs ar papildinošo finansējumu ļaus pilnīgāk veicināt sabiedrības izglītošanu.

Projekta norise nevar tikt atrauta no sabiedrības izglītošanas un izpratnes veidošanas. Tradicionāli DAP dabas izglītības centri visos reģionos aktīvi sadarbojas ar skolām un pirmskolām (Dabas skolas nodarbības, speciāli izstrādātās programmas un dabas izglītības speciālisti). Tieši pašlaik aktivitāšu mazāk un tās nav tradicionālajā formātā Covid-19 dēļ, bet aicinām interesēties par to DAP mājaslapā un sazinoties ar speciālistiem reģionos.

Projektā paredzēti arī pasākumi sabiedrības iesaistei un izglītošanai, īpaši izveidots dabas izglītības busiņš (mobila ceļojoša izstāde), kas brauktu arī pie skolām, uz pasākumiem, praktiski, uz jebkuru biotopu visā Latvijā, tādā veidā organizēsim dabas pasākumus «uz vietas». Ceļojošo izstādi būs iespējams izmantot arī pēc projekta beigām. Ģimenes ar bērniem noteikti aicināsim piedalīties talkās ar speciālistu stāstījumu, kopīgiem spēkiem darot darbus, kas nepieciešami dabas daudzveidības saglabāšanai. Tāpat arī laipni lūgti DAP reģionu organizētajās ceļotāju dienās, kas piedāvā iepazīt dabas teritorijas veidos, kas ir interesanti visiem vecumiem (mājaslapā, sociālajos tīklos var sekot informācijai).

Meklēšana

Skip to content