Geocaching for LIFE

Slēpņošanas sērija Latvijas dabas daudzveidības izzināšanai

LIFE-IP LatViaNature slēpņu sērija

Lai bagātinātu Latvijas dabas daudzveidības iepazīšanas pieredzi ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu, LIFE programmas 30 gadu jubilejas gadā esam izveidojuši jaunu “geocaching” jeb slēpņošanas sēriju “Geocaching for LIFE”.

Slēpņi ir izvietoti LIFE programmas projektu norises vietās – Latvijas centrālajā daļā un Kurzemes piekrastē, galvenokārt, Natura 2000 teritorijās.

Iepazīsti "Geocaching for LIFE" slēpņus!

Sērijas 16 slēpņi atklāj Latvijas dabas daudzveidību un ļauj ikvienam slēpņotājam iepazīt apkārtnes dabas vērtības – retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, dzīvotnes un nozīmīgas kultūrvēsturiskās ainavas.

Tie arī iepazīstina ar nozīmīgām dabas daudzveidības saglabāšanas iniciatīvām, ko LIFE programmā 20 gadu laikā (no 2002. līdz 2022. gadam) īstenojusi vai turpina īstenot Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem.

Slēpņošanas sēriju papildina arī LIFE projekti, kuru vadošie partneri ir “Baltijas vides forums” un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>> 

Slēpnis atrodas Slīteres Nacionālajā parkā Ziemeļkurzemē. Parks dibināts 2000. gadā un aizņem 16 365 ha lielu teritoriju. Neskatoties uz to, ka tas ir vismazākais no 4 Latvijā esošajiem Nacionālajiem parkiem tā ir izcila teritorija bioloģiskās daudzveidības ziņā: bagāti dabiski platlapju meži, kangaru un vigu kompleksi, zemie purvi, pārmitri meži, jūras piekraste, sausieņu pļavas un sausi kāpu meži. Šīs teritorijas veido mājas lielai dzīvnieku, tai skaitā putnu, un augu dažādībai, parkā sastopamas daudz retas un aizsargājamas sugas.

Slēpnis veltīts Priežu sveķotājkoksngrauzim. Tā ir reti sastopama vabole, kas dzīvo skrajā priežu mežā, precīzāk – vecās, dzīvās (nav nokaltušas) ar saules gaismu labi apspīdētās priedēs ar biezu mizu. Priežu sveķotājkoksngraužu darbības rezultātā uz priedes mizas veidojas raksturīgi sasveķojumi, kas atrodas  saules apspīdētajā D-DA pusē. Priežu sveķtājkoksngrauži praktiski neapdzīvo ēnaino Z-ZR pusi. Priedi, kur sastopama šīs vaboles populācija iespējams pamanīt jau pa gabalu. Koks izskatās oranžīgs/dzeltenīgs ar mizas sačervelējumu un mizā esošajām 3-4 mm lielajām izskrejām (caurumiņiem). Pašu vaboli var redzēt ārkārtīgi reti, jo tā ir aktīva samērā īsu brīdi (+/- tikai jūlijā) un vairāk vai mazāk tikai karstās vasaras dienās – un arī tad ļoti veikli slēpjas priedes mizas spraugās.

Pats sveķotājkoksngrauzis ar savām darbībām kokam nekādu būtisku ļaunumu nenodara jo tā interesēs ir apdzīvot koku pēc iespējas ilgāk. Vienā pamatīgā priedē sugas populācija var pastāvēt pat dažus desmitus gadus. Taču, priežu sveķotājkoksngrauzi apdraud vecu priežu mežu izplatības samazināšanās, galvenokārt, skrajā meža aizaugšana ar pamežu. Tas veido noēnojumus un saules mīlošajai sugai rodas dzīvošanai nepiemēroti apstākļi.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Baltijas jūras dzelme visā Latvijas piekrastē un arī teritoriālajos ūdeņos slēpj divus Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamus biotopus – Akmeņu sēkļus jūrā (1170) un Smilts sēkļus jūrā (1110).

Smilts sēkļiem ir būtiska nozīme jūras vides bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, tos apdzīvo daudzas sēdošas un peldošas sugas. Īpaša nozīme ir daudzgadīgo makrofītaļģu veidotajām sabiedrībām, kas rada dzīvotni dažādām baktēriju, bezmugurkaulnieku un zivju sugām. Sēkļi ir ļoti nozīmīgas zivju nārsta, zivju mazuļu attīstības un zivju barošanās vietas, kā arī nozīmīgas ūdensputnu barošanās vietas.

Akmens sēkļi ir nozīmīga dzīvotne zivīm; Baltijas plekstei jeb butei, akmeņplekstei, lucītim, sīgai, mencai, ziemeļu buļļzivij. Būtisks barošanās biotops jūras ūdensputniem: lielajai gaurai, garknābja gaurai, brūnkakla gārgalei, melnkakla gārgalei, tumšajai pīlei, melnajai pīlei, kākaulim un melnajam alkam.

2020.gadā Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar sadarbības partneriem Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” uzsāka Baltijas jūras teritoriālo ūdeņu izpēti, kur līdz šim padziļināta izpēte nebija veikta. Pirmās ekspedīcijas jūrā sniegušas ieskatu līdz pat 50 metru dziļumam, kur pētniekiem izdevies atrast veselīgas gliemeņu audzes un plašus akmeņu sēkļus, kuri nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos Baltijas jūrā. Pēc jūras gultnes izpētes darbiem plānots veidot īpaši aizsargājams jūras teritorijas konstatēto biotopu aizsardzībai.

Šobrīd Latvijas jūras ūdeņos ir izveidotas septiņas aizsargājamas jūras teritorijas, no kurām viena atrodas arī tepat pie Mērsraga putnu novērošanas torņa – AJT “Rīgas līča rietumu piekraste”. Teritorija stiepjas no Kolkasraga līdz pat Jaunķemeriem un aptver visu Rīgas līča rietumu piekrasti. Tā veidota akmeņu sēkļu jūrā jeb rifu, kā arī putnu sugu aizsardzībai, kuru populācijas lielums šajā teritorijā sasniedz starptautiski nozīmīgas vietas kritēriju.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Dabas liegums “Plieņciema kāpa” izveidots izteikta, vienlaidus piekrastes kāpu vaļņa aizsardzībai. Kāpu valnis klāts ar vecu priežu mežu, raksturīgas sausieņu un smiltāju augu sabiedrības. Liegumā vērojamas izteiktas dinamiskam jūras krastam raksturīgās reljefa formas, savdabīga augu un dzīvnieku valsts un ekosistēmas.

Teritorijai ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Liegumā atrodas Latvijā pēdējā kāpu deflācijas ieplaka – Vabu laukums jeb Baltā kāpa, kur vairāku gadu simtu laikā vietējie zvejnieki žāvēja tīklus, 18. un 19. gs. būvēja kuģus.

Galvenās teritorijas dabas vērtības ir dabas lieguma reljefs un kultūrvēsturiskā ainava, Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas, tai skaitā meža silpurene, atvašu saulrietenis, priežu sveķotājkoksngrauzis, tītiņš, sila cīrulis, kā arī reti un aizsargājami biotopi: mežainas jūrmalas kāpas,  ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, priekškāpas, melnalkšņu staignāji.

2015. gadā Baltijas jūrai pieguļošajās teritorijās noslēdzās LIFE projekts, kura galvenie mērķi bija gūt pārskatu par dažādu Eiropas jūras vides un dabas aizsardzības normatīvos aktu mijiedarbību attiecībā uz datu ieguvi un ziņošanu, lai spētu izstrādāt indikatorus un monitoringa metodes integrētam bioloģiskās daudzveidības un cilvēka saimnieciskās darbības ietekmju novērtējumam arī šādām nelielām, bet dabai un kultūrvēsturei nozīmīgām apdzīvotām kā Plieņciems.

Projektu “Inovatīvas pieejas jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam un dabas vērtību aizsardzības stāvokļa novērtēšanai Baltijas jūrā (MARMONI)” īstenoja Baltijas vides forums sadarbībā ar partneriem.   

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Laikā no 2002. gada rudens līdz 2006. gada beigām Ķemeru nacionālā parka administrācija īstenoja ES Life programmas finansētu projektu “Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā”. Projekta teritorijā atrodas lielas Bernes konvencijā un ES Putnu un Biotopu direktīvās minētu sugu – pelēkā dzērve, mazais ērglis, ormanītis, dzeltenā dzegužkurpīte, lūsis, vilks, u.c. populācijas

Veiktie darbi ietver hidroloģiskā režīma atjaunošanu augstajā purvā, privāto zemju iegādi 163,2 ha platībā, dabisko palieņu pļavu atjaunošanu 105 ha platībā gar Slampes upi,  krūmāju un niedrāju apsaimniekošanu 312 ha platībā, nodrošinot aizsargājamu putnu sugu dzīvei piemērotus pļavu biotopus, kā arī aktīvus apsaimniekošanas pasākumus putniem nozīmīgajā Ramsāres vietā – Kaņierī.

Slēpnis atrodas pie Kaņiera ezera. Ir vērts aizbraukt apskatīties arī Starpiņupes slūžas, kuras tika uzbūvētas 1972.gadā, bet Life projekta ietvaros, 2006. gadā tām ir atjaunotas betona konstrukcijas, nomainīti slūžu aizvari un automatizēta to darbība, ļaujot uzturēt stabilu ūdens līmeni Kaņierī, kā arī nodrošinot pastāvīgu mehānismu darbību zivju migrācijas sezonas laikā.

Iesakām arī apmeklēt hidroloģiskā režīma atjaunošanai veltīto slēpni:  https://coord.info/GC5H9AA

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Tas ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, kur var sastapt neskartus purvus, mitrus mežus, ar sausu priežu mežu klātas kāpas, pļavas, sērūdeņu minerālūdens veidošanās vietas un avotus.

Parks ir mājvieta 97 aizsargājamo augu sugām, retām un apdraudētām dzīvnieku sugām kā vilks, lūsis, ūdrs, melnais stārķis, jūras ērglis, mazais ērglis, grieze, dīķa naktssikspārnis, gludenā čūska un citām.

2010. gadā parka teritorijā, Slokas ezera apkaimē tika aizsākti gludenās čūskas (Coronella austriaca) populācijas pētījumi un dzīvesvietu uzlabošanas pasākumi.

Gludenā čūska ir neliela, slēpti dzīvojoša, cilvēkam nekaitīga čūska, kas dabā aizņem īpatnēju nišu – tā pārtiek pārsvarā no citiem rāpuļiem. Latvijas gludenās čūskas ir izolētas no kaimiņvalstīs dzīvojošām populācijām, tādēļ ir ļoti būtiski saglabāt vietējo populāciju.

2012. un 2013. gadā, lai veicinātu sugas populācijas saglabāšanu, veikta gludenās čūskas apdzīvoto biotopu atjaunošana: gar ceļu no Kūdras ciema uz Slokas ezeru veikta krūmu izciršana. Teritorijā esošajos meža biotopos un jaunaudzēs veikta krūmu un paaugas ciršana.

Uz slēpni Geocaching vietnē

Slēpnis atrodas “Dunduru pļavās”. Tā ir vieta, kur īstenots pirmais upju atjaunošanas projekts Latvijā (Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā 2002-2006). Tā gaitā no dziļa un taisna meliorācijas grāvja atjaunota līkumota upīte- Slampe. Pavasarī tā appludina daļu pļavu un tajās nolaižas atpūsties simtiem gājputnu. Šajās meža ieskautajās pļavas lielā aplokā ganās savvaļas taurgovis un Konik zirgi. Vasarā Dunduru pļavas ir laba vieta putnu vērošanai. Te lielā skaitā ligzdo griezes, barojas mazais ērglis un citi plēsīgie putni, un atjaunotajā Slampes upītē zivis meklē melnais stārķis.

Savukārt, projekta “Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana” (2011-2019) ietvaros notika detalizēta hidroloģiskā izpēte un dabiskā ūdens līmeņa atjaunošana trīs Ķemeru nacionālā parka mitrāju teritorijās, kuras savulaik ietekmējusi nosusināšana.

Projekta teritorijas ietver Zaļā purva izstrādāto kūdras karjeru un tā apkārtni 607ha platībā, Ķemeru tīreļa rietumu daļai pieguļošos purvainos un staignāju mežus 1249 ha platībā, kā arī palieņu pļavu atjaunošanu 85 ha platībā, atjaunojot iztaisnotās Skudrupītes līkumoto tecējumu.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Dabas parks „Ragakāpa” ir izveidots piekrastes kāpu un mežaino piejūras kāpu aizsardzībai. Šeit atrodama viena no augstākajām kāpām Latvijā – 12-17 m augsts smilšu valnis, kas izveidojies pēc tam, kad Lielupe 1755.‐1757. gadā izlauzusi savu pašreizējo gultni līdz jūrai.

Vairāk nekā 98% no dabas parka teritorijas aizņem ES  īpaši aizsargājamie biotopi, to skaitā pelēkās kāpas, priekškāpas, mežainas piejūras kāpas. Te sastopamas piekrastei tipiskas sugas, kā piemēram, graudzāles – smilts grīslis Carex arenaria, smilts auzene Festuca arenaria. No retajām un īpaši aizsargājamām sugām noteikti minama smilts  neļķe  Dianthus  arenarius  ssp.arenaria un   ziemeļu  linneja  Linnaea  borealis.

Dabas parkā diemžēl sastopamas arī svešzemju jeb invazīvās sugas. Tās ir ātraudzīgas, strauji vairojas un izplatās, apdraud vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību. Lielākajā  daļā  teritorijas  sastopama  vārpainā  korinte Amelanchier spicata, kopā ar to bieži  sastopama spožā klintene Cotoneaster lucidus. Tāpat arī krokainā roze Rosa rugosa, kā arī Tatārijas salāts Lactuca tatarica.

Slēpni ieskauj invazīvais sudraba eleagns (Elaeagnus argentea Pursh.). Šis krūms vairojas, bagātīgi dzenot un veidojot jaunas saknes, tādējādi izveidojas plašas audzes. Par to variet pārliecināties apmeklējot slēpni.

Ņemot vērā invazīvo sugu apdraudējumu dabas parka “Ragakāpa” nozīmīgajai dabas daudzveidībai, šeit plānots izmēģināt un demonstrēt inovatīvas invazīvo augu sugu izskaušanas metodes. Darbi notiks ES LIFE programmas integrētā projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros 2023. gadā.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Vakarbuļļi atrodas Daugavgrīvas jeb Buļļu salas dienvidrietumos. Lielākā daļa salas teritorijas atrodas dabas parka “Piejūra” teritorijā, kas ticis izveidots 1962. gadā un stiepjas piekrastes zonā no Vakarbuļļiem (Rīga) līdz Inčupei (Saulkrasti) un aptver 4180 ha lielu platību. Dabas parkā “Piejūra” sastopama ļoti liela dabas daudzveidība, te ir konstatēti 24 Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājami biotopi, lielākās platības aizņem mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezeri.

Vakarbuļļu dabas lieguma zonā atrodas tāda dabas vērtība kā piejūras zālāji. Šie zālāji izceļas ar īpatnējiem veidošanās apstākļiem un lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, kā arī reti augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Piejūras zālāji atrodas periodiski applūstošajā teritorijā, Buļļupes labajā krastā netālu no ietekas Lielupē un tos ietekmē procesi jūrā, ūdens līmeņa svārstības, vējš un viļņošanās, jūras ūdens pārplūšana, radot iesāļu vidi.

Agrāk skaistās Vakarbuļļu pļavas tika uzturētas tās noganot un pļaujot, taču, 20.gs. izskaņā  apsaimniekošana tika pārtraukta un strauji samazinājās pļavas daudzveidība un tā sāka izzust – aizaugt ar krūmiem, niedrēm un kokiem.

Laikā no 2016. gada līdz 2021. gadam Rīgas pašvaldība ES finansētā LIFE CoHaBit projekta ietvaros veica periodisku 4,55 ha lielu piejūras zālāju atjaunošanu teritoriju pļaujot, tādējādi, atjaunojot zudušas dabas vērtības. Pašvaldība teritoriju tupina apsaimniekot un skaistie, dažādie pļavas augi atgriežas un priecē dabas vērotājus agrā vasarā.

Lūgums pa teritoriju pārvietoties saudzīgi un dabu vērot ar acīm!

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. Tā veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.

No Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram caur mežainām piejūras kāpām vijas Saulrieta taka apmēram 4 km garumā. Mežainās kāpas veido Latvijai raksturīgo piejūras ainavu. Tās ir nozīmīga dzīvotne retām un aizsargājamām augu, dzīvnieku un putnu sugām. Te vērojama arī Inčupes grīva.

Saulkrastu Baltajā kāpā projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi ietvaros ir uzstādīti vairāki vides dizaina objekti. Viens no projekta mērķiem bija veidot sabiedrības vides apziņu par ekosistēmu pakalpojumiem. Tādēļ vides objekti veidoti ar mērķi mudināt apmeklētājus vērīgāk palūkoties apkārt, ieklausīties un izprast, ka bez cilvēka dabā ir daudz dzīvotņu un ekosistēmu, kas ir saudzējamas.

 “Ieejas vārti” veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets un uz tiem izvietota informācija par jūras piekrasti un Balto kāpu. Ežu mamma Frīda un zaķis Fredis mudina apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot. Kukaiņu ceļš, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām. Klausīšanās ierīce taures formā, ir veidota tā, lai varētu ieklausīties niansēs, kas veidojas no jūras viļņu un priežu šalkoņas.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Lodes ezers atrodas Dabas lieguma “Laugas purvs” austrumu daļā. Ezera platība ir 4,5 ha. Dabas liegums “Laugas purvs” izveidots 1999. gadā  un tā kopplatība ir 940 ha. Teritorija veidota daudzu retu putnu sugu aizsardzībai. Šeit ir nozīmīga vieta gan ligzdojošiem (lietuvaiņi (Numenius phaeopus), kuitalas (Numenius arquata),  dzeltenie tārtiņi (Pluvialis apricaria), gan caurceļojošiem putniem: zosis, pīles, dzērves. Teritorijā sastopami vairāki aizsargājami biotopi – neskarti augstie purvi, sūnu (augstie) purvi, pārejas purvi un slīkšņas, ieplakas purvos un purvaini meži.

Laugas purvā saskarās trīs dažādu veidu intereses, kas mēģina pastāvēt vienlaikus: kūdras ieguve, dzērveņu audzēšana un dabas vērtību sargāšana/saglabāšana. Katram no tiem nepieciešams atšķirīgs gruntsūdens līmenis: kūdras ieguvei nepieciešama nosusināšana, dzērveņu audzēšanai pietiekoši sekls gruntsūdens līmenis, savukārt dabas vērtībām un skaistajiem augstajiem purviem-nepārtraukti augsts ūdens līmenis.

Kopš 1965. gada kūdras ieguves rezultātā izveidotie meliorācijas grāvji radījuši negatīvu ietekmi uz dabas vērtībām, nosusinātā teritorija apmežojas ar priedītēm, sfagni atmirst, kūdra stipri sadalās un sablīvējas, tas viss dabas lieguma centrālā elementa Višezera ūdens līmeņa samazināšanās dēļ.

Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar AS “Latvijas valsts meži” 2018. gadā ES projekta LIFE REstore ietvaros veica purva renaturalizāciju -hidroloģiskā līmeņa stabilizēšanu, aizvietojot savulaik uz meliorācijas grāvjiem veidotos pagaidu aizsprostus ar jauniem, stabiliem un inovatīviem aizsprostiem. Jaunie aizsprosti ir ar regulējamu ūdens līmeņa funkciju, kas ļauj pielāgot dažādos ūdens līmeņus visām interesēm un ļauj veiksmīgi līdzpastāvēt gan saimnieciskajai darbībai, gan dabas aizsardzībai. Kopumā aizsprosti ilgtermiņā ļaus nodrošināt pašreizējo ūdens līmeni Višezerā, kā arī veicinās īpaši aizsargājamo purva biotopu un dabiskās ekosistēmas atjaunošanos 309 ha platībā Višezera sateces baseinā.

Slēpnis atrodas pie Lodes ezera jo lielākā daļa teritorijas piebraucamo ceļu pieved pie privātīpašumiem.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Dabiskie zālāji ir unikāla dabas un cilvēka kopdarba radīta vērtība ar daudzveidīgu augu mozaīku, kas kalpo kā dzīvesvieta daudzām dzīvnieku, piemēram, tauriņu, sugām. Tikai viens hektārs zālāja var uzturēt ap četriem miljoniem zirnekļu, bet kukaiņu masa tajā var sasniegt pustonnu. Pazaudējot noteikta veida dabisko zālāju biotopu, vienmēr pazūd ar to cieši saistītā dzīvo organismu pasaule. 

2016.-2017. gadā projektā LIFE Grassservice  vairākās vietās Siguldas, Allažu un Mores pagastos tika atjaunoti zālāji gandrīz 100 ha platībā, ko izmanto gan kā ganības liellopiem un zirgiem, gan arī kā pievilcīgas ainavas elementus. Zālāju atjaunošanas darbi tika veikti arī  Gaujas ielejas krastā esošajā dabas mīļotāju iecienītajā Balonu pļavā, lai vairotu zālāju ekoloģisko nozīmi un to bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas potenciālu. 

Kopumā LIFE Grassservice projekta teritorijā tika atrasti vairāk nekā 130 ha Eiropas nozīmes aizsargājamo zālāju biotopu, kā arī 200 ha zālāju ar potenciālu par tādiem kļūt nākotnē. Dabiskie zālāji galvenokārt atrodas gar Gaujas, Tumšupes, Lorupes un Mergupes krastiem, lielākās platības aizņem trīs Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu veidi – „Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas“, „Palieņu zālāji“ un „Mēreni mitras pļavas“. 

Projektu „Alternatīvas biomasas izmantošanas iespējas zālāju bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai” (LIFE GRASSSERVICE) īstenoja Baltijas vides forums sadarbībā ar partneriem. 

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Gulbju salas purvs atrodas Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā. Te sastopami purvainie meži – purvainām teritorijām raksturīgs meža biotops, kura platības Latvijā sarūk. Purvainie meži ir nozīmīga dzīvesvieta, piemēram, tādām aizsargājamām sugām kā mednim Tetrao urogallus, apaļlapu rasenei Drosera rotundifolia, pundurbērzam Betula nana.

Pirms iekļaušanas aizsargājamo teritoriju statusā, šajā vietā vairākkārt veikta susināšana. Kopš 19.gs. beigām te rakti meliorācijas grāvji, lai teritoriju izmantotu saimnieciskiem mērķiem – lauksaimniecībai un kūdras ieguvei. Tas veicinājis teritorijas aizaugšanu un nelabvēlīgi ietekmējis purvainiem mežiem raksturīgo elementu pastāvēšanu – mitrumu mīlošus augus, sēnes, sūnas un ķērpjus.

Lai novērstu purvaino platību aizaugšanu, saglabātu augu un dzīvnieku valsts daudzveidību un atjaunotu dabisku gruntsūdeņu līmeni Gulbju salas purvainā meža teritorijā, 2014. gadā Dabas aizsardzības pārvalde veica atjaunošanas pasākumus ES LIFE+ programmas projekta LIFE FOR-REST ietvaros. Darbu ietvaros šeit aizbērti grāvji, izbūvēti kūdras aizsprosti un koka rievsienas, tā atjaunojot purvainiem mežiem piemērotus apstākļus 138 ha platībā.

Ietekme uz gruntsūdeņiem tiek monitorēta, regulāri ievācot gruntsūdens līmeņa datus un sekojot līdzi dabiskošanās procesam. Purvaino apstākļu atjaunošanās ir lēns process, tomēr šeit ir radīti nepieciešamie apstākļi, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību Latvijas dabā.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Sausie priežu meži ir skraji, saulaini, uz mazauglīgām augsnēm augoši boreālie meži. To pastāvēšana mūsdienās Latvijā ir apdraudēta, jo bez dabisko traucējumu klātbūtnes tie pamazām aizaug. Līdz ar to tādas reti sastopamas sugas kā, piemēram, sila ķirzaka, meža silpurene, plakanstaipekņi un dažādi ķērpji ir apdraudēti.

Dabas aizsardzības pārvalde ES LIFE programmas projekta LIFE NAT-PROGRAMME ietvaros ir izstrādājusi vadlīnijas aizsargājamo biotopu apsaimniekošanai un atjaunošanai Latvijā. Šajā vietā Gaujas Nacionālā parka teritorijā var vērot pasākumu kopumu, kas veikts sauso priežu mežu saglabāšanai, proti, dabisko traucējumu atdarināšanu. Šeit ir veidoti dabiskiem mežiem raksturīgi elementi – sausokņi, kritalas, stumbeņi.

Kā atsevišķs biotopa saglabāšanas pasākums ir veidoti atvērumi jeb lauces. Tā atdarināti dabiski procesi – vējgāzes un meža ugunsgrēki, kas nepieciešami, lai mežs spētu pastāvēt kā retāk sastopamo sugu dzīvotne.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Zālājiem ir liela nozīme Cēsu novada ainavā. Taču to kvalitāte ir samazinājusies, ietekmējot ainavas estētisko vērtību. Viena no problēmām ir pamesto zālāju aizaugšana ar krūmiem un kokiem, kas skar piekto daļu no zālājiem Cēsu pilsētā un Vaives pagastā. Sosnovska latvāņa invāzija ir vēl viena problēma, kas ir ļoti raksturīga šīm teritorijām – latvāņu pārņemtā teritorija sasniedz 5% no kopējās platības, ieņemot vienu no pirmajām vietām Latvijā. 

LIFE Viva Grass projektā Vaives pagastā 2017. gadā tika atjaunoti 30 ha zālāju septiņās vietās un nodrošināta to turpmāka uzturēšana, noslēdzot ilgtermiņa apsaimniekošanas līgumus. Zālāju atjaunošana veicināja bioloģiskās daudzveidības palielināšanos, kā arī uzlaboja ainavu kvalitāti novadā. 

Projektu “Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” (LIFE Viva Grass) īstenoja Baltijas vides forums sadarbībā ar partneriem. 

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai ļoti svarīgi ir neskartie, senie meži, atsevišķi pļavās augošie un meža ieskautie vecie koki, arī sausie un kritušie koki, kas nodrošina dzīves vietu daudzām augu un dzīvnieku sugām. Arī parki, alejas un atsevišķi augoši dižkoki ir nozīmīgas dzīvotnes, piemēram, lapkoku praulgrauzim (Osmoderma eremita).

Tā ir Sarkanajā grāmatā ierakstīta suga – viena no fiziski lielākajām sugām Latvijas vaboļu faunā, taču arī viena no apdraudētākajām. Šī vabole ir izcils piemērs tām sugām, kas ceļo nelabprāt – tās nevēlas doties prom no sava dzimtā koka. Lapkoku praulgrauzis visu savu dzīvi pavada lapu koku (galvenokārt ozolu, liepu, kļavu u.c.) dobumos, apdzīvojot no septiņdesmit līdz pat vairāku simtu gadu vecus kokus.

No 2011.līdz 2016.gadam norisinājās projekts EREMITA MEADOWS, kas savu nosaukuma saīsināto versiju ieguvis par godu jau minētajam lapkoku praulgrauzim (Osmoderma eremita). Projekta ietvaros tika veikta parkveida pļavu biotopu aizsardzības plāna izstrāde, parkveida pļavu atjaunošanas un kopšanas darbi, ekoloģiskā tīkla plāna izstrāde reto sugu aizsardzības nodrošināšanai, bioloģiski vērtīgo koku – lapkoku praulgraužu dzīvotņu apsaimniekošanas darbi, kā arī izveidotas dabas takas un informācijas stendi.

Uz slēpni Geocaching vietnē >>>

Slēpnis atrodas Meža pētīšanas stacijas apsaimniekotā zemē. Šeit notiek klimata pārmaiņu samazināšanas pasākuma demonstrējumu vieta meža zemē – koksnes pelnu izkliede mežā pēc kopšanas cirtes izpildes. Šī ir viena no 17 LIFE OrgBalt klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumu demonstrējumu vietām organiskā (kūdras un kūdrainā) augsnē meža un lauksaimniecības zemē Latvijā un Somijā. Katrā no demonstrējumu vietām var uzzināt par saimniecisku praksi, kas palīdz mazināt klimata pārmaiņas.

Organiskā augsne ir viens no būtiskiem Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem un vienlaikus šīs platības ir saimnieciski nozīmīgas daudziem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Veids kādā organisko augsni apsaimnieko, ietekmē klimata pārmaiņu procesus. Ar mērījumu palīdzību noskaidrojot, kuri apsaimniekošanas veidi ir ar lielāko klimata pārmaiņu samazināšanas efektu, zemes īpašnieki uzzina par veidiem, kādos iespējams šīs platības apsaimniekot, izmantojot pēc iespējas klimatam draudzīgāku pieeju.   

2021.gada ziemas periodā šeit veikta meža kopšanas cirte un 1.5 ha platībā (40 metru platās joslās, kas mijas ar kontroles joslām) izkliedēti koksnes pelni (5 tonnas/ha), kā meža mēslojuma materiāls. Platībā ierīkots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un vides datu mērījumu objekts, kurā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieki reizi mēnesī 2 gadu periodā veic SEG emisiju un vides datu mērījumus, kas dod iespēju secināt, kā pelnu izkliede ietekmē meža augšanu un SEG emisijas, attiecīgi izdarot secinājumus par pelnu izkliedes prakses klimata pārmaiņu samazināšanas potenciālu.

Projektu LIFE OrgBalt “Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā ” īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar partneriem. 

LIFE30 jubileja

Šis ir bonusa slēpnis 16 slēpņu sērijai, kas ļauj atklāt Latvijas dabas vērtības un iepazīt nozīmīgas dabas daudzveidības saglabāšanas iniciatīvas, kas īstenotas Latvijā laikā no 2002. līdz 2022. gadam. Lai atrastu slēpni, jāsavāc slēpņos atrodamās bonusa vērtības, jāsarindo tās slēpņu numerācijas kārtībā un jāievada geochecker

LatViaNature slēpņošanas karte Geocaching for LIFE

LatViaNature slēpņošanas sērija

Kā uzsākt slēpņošanu?

  • Lai uzsāktu slēpņošanu, nepieciešams viedtālrunis ar GPS funkciju vai GPS iekārta, jāizveido profils vietnē Geocaching.com, kā arī jāuzstāda Geocaching mobilā lietotne.
  • Aicinām esošos un topošos slēpņošanas entuziastus izturēties ar izpratni un cieņu pret dabas vērtībām. 

Geocaching for Life, visi projekti

Meklēšana

Skip to content