Zvirgzdes iekšzemes kāpā darbi tiks uzsākti šī gada rudenī un notiks divos poligonos 20 ha kopplatībā, kā arī papildu platībās piegulošajās teritorijās. Darbu mērķis ir dažādot un dabiskot meža struktūras. Jo daudzveidīgāks ir ķērpjiem bagāts priežu mežs – ar dažāda vecuma kokaudzēm, ar atsevišķiem veciem kokiem, atvērumiem, smilts substrāta laukumiem, kritalām un sausokņiem – jo piemērotāks tas ir arī dažādām augu un dzīvnieku sugām, spēj pilnvērtīgi pastāvēt un veido skaistu ainavu.
Biotops, kam nepieciešama apsaimniekošana
Iekšzemes kāpas ir viens no dabisku traucējumu atkarīgajiem meža biotopiem, kura pastāvēšanai nepieciešama uguns un vēja darbība. Ja nepieciešamie dabiskie traucējumi mazinās, biotops laika gaitā bagātinās ar barības vielām un pamazām aizaug ar sūnām, krūmiem, lapkokiem, un izzūd iekšzemes kāpu sugām piemēroti dzīves apstākļi – izzūd ar šo biotopu saistītās dabas vērtības. Līdzīgi kā pārējās trīs projekta “LIFE-IP LatViaNature” meža pilotteritorijās, kur LVM atjauno un dažādo dažādus Eiropas Savienības nozīmes biotopus, arī Zvirgzdes iekšzemes kāpās dabiskie traucējumi tiks atdarināti un aizstāti ar dabai draudzīgām mežsaimnieciskajām metodēm un tehniku, mainot ilgstoši dabas aizsardzībā pastāvējušo paradigmu par mežsaimnieciskās darbības stingru ierobežošanu arī tādās ekosistēmās, kur cilvēka līdzdalība ir izšķiroša noteiktu biotopu saglabāšanā, arī ķērpjiem bagātos priežu mežos. Ar veiktajiem darbiem vienlaikus tiks uzlabots visā Eiropā reti sastopamā biotopa stāvoklis, dzīves apstākļi šeit mītošajām retajām sugām un testētas dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes šāda biotopa turpmākai apsaimniekošanai ekoloģiski līdzīgās vietās Latvijā un Eiropā.
“Iztrūkstot dabiskiem traucējumiem vai mērķtiecīgai cilvēka darbībai, kas tos aizstātu, biotopa stāvoklis laika gaitā bija būtiski pasliktinājies. Viena no Zvirgzdes iekšzemes kāpu vērtībām ir kladīnu Cladina ģints ķērpji. To pastāvēšanai nepieciešamas saulei atklātas vietas ar sausu un barības vielām nabadzīgu augsni – smiltīm. Šobrīd varam redzēt, ka barības vielu šajā mežā ir par daudz – sūnas pamazām pārņem ķērpjus, kāpu nogāzes aizaug ar lapkokukiem un krūmiem, kas rada lielu noēnojumu un kopumā samazina šim biotopam un tajā mītošajām sugām tik vajadzīgo saules gaismu,” skaidro LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis.
Vairāk saules retajām sugām
Zvirgzdes iekšzemes kāpu pilotteritorijā konstatētas piecas īpaši aizsargājamas vaskulāro augu sugas, kuru dzīves apstākļi un izplatības iespējas, īstenojot biotopa dažādošanas darbus, tiks uzlabotas. Šajā teritorijā aug gada staipeknis Lycopodium annotinum, Zeilera plakanstaipeknis Diphasiastrum x zeilleri, garkāta ģipsene Gypsophila fastigiata, pļavas silpurene Pulsatilla pratensis un smiltāja neļķe Dianthus arenarius. Savukārt kāpās fiksēta arī ļoti retā piramidālā kelērija Koeleria pyramidata.
Darbu gaitā “Zvirgzdes iekšzemes kāpā” tiks retinātas priedes, mazināts egļu un dominējošo sīkkrūmu daudzums – šādi tiks uzlaboti gaismas apstākļi vaskulāro augu un ķērpju izplatības palielināšanai.
Tāpat teritorijā ap bioloģiski vecajām priedēm, sausokņiem un liela izmēra kritalām tiks veidoti vairāki neregulāras formas atvērumi, saglabājot kadiķus un apaugumu ap dzīvnieku alām. Daļa ciršanas atlieku no teritorijas tiks izvesta, taču daļa sakrauta kaudzēs un vēlāk kontrolēti dedzinātas – tā tiks mazinātas biotopam liekās barības vielas. Darbu gaitā tiks saglabāti visi kadiķi. Ņemot vērā, ka kāpas nogāzes ir samērā stāvas, koku audzes retināšanai tiks izmantota maza izmēra meža tehnika, kas ir vien aptuveni divus metrus plata un sešus metrus gara – īpaši manevrēt spējīga.
Ar šiem darbiem vienlaikus tiks uzlaboti dzīves apstākļi arī šeit dzīvojošajam īpaši aizsargājamam putnam – mednim – un bezmugurkaulniekiem. Mežaudžu retināšana uzlabos medņa spēju pārredzēt teritoriju – tas ir būtiski, lai retais putns spētu izsargāties no dabiskajiem ienaidniekiem. Tāpat, samazinot lapkoku un egļu daudzumu, saulei tiks atsegtas priežu sveķotājkoksngrauzim nozīmīgās bioloģiski vecās priedes, kas ar laiku varētu kļūt par šīs retās vaboles mājvietu.
Pasākumi antropogēnās slodzes mazināšanai
Zvirgzdes iekšzemes kāpa ir arī dabas un kultūras tūristu iecienīta. Lai arī LVM uzstādījusi un pastāvīgi uztur antropogēno slodzi mazinošu un apmeklētāju plūsmu regulējošu tūrisma infrastruktūru, intensīvās rekreācijas dēļ laika gaitā arvien vairāk kāpas stāvajās nogāzēs notiek smilts erozija. Lai šo procesu ierobežotu vai vismaz palēninātu, ar mietiņiem, klūgu pinumiem un zemsedzes velēnām tiks stiprināti nogāžu erodētie posmi, vietām plānota arī viršu stādīšana.
Kopumā dažādi biotehniskie pasākumi Zvirgzdes kāpas teritorijā notiks līdz 2025. gada beigām. Dabas tūristiem jāņem vērā, ka uz laiku dabas takās var būt ierobežota pārvietošanās drošības nolūkos.
Visi darbi teritorijā notiek saskaņā ar sertificētu dabas ekspertu norādēm un uzraudzībā, kā arī ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm.
LVM organizētajā ekspertu līmeņa seminārā piedalījās SIA “Rīgas meži”, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Latvijas meža nozares arodbiedrības, “LIFE-IP LatViaNature” projekta, Bauskas pašvaldības pārstāvji, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācībspēki un studenti, kā arī LVM speciālisti.
“LIFE-IP LatViaNature” projekta laikā (2021–2028) LVM veiks izvēlēto Eiropas Savienības nozīmes meža biotopu atjaunošanas darbus un testēs dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes kopumā vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā četrās traucējumu atkarīgu mežu pilotteritorijās: dabas parkā “Engures ezers”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Grebļukalns”, kā arī Zvirgzdes iekšzemes kāpās.
Informāciju sagatavoja AS “Latvijas valsts meži”.
