Seminārā Daugavpils Universitātes aģentūras “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” eksperti informēs par projekta “Invazīvo sugu monitorings ĪADT, izmantojot vides DNS metodi” rezultātiem. Notiks arī diskusija par vides DNS metodes pielietojumu nākotnē un tās pēctecības stratēģiju.
Ikviens aicināts apmeklēt semināru klātienē vai pievienoties tam tiešsaistē: https://us06web.zoom.us/j/89767683807?pwd=eLAmpEqZRXJx6ONXGMdAvNy2dQL2fO.1 (Tiešsaistes ID: 897 6768 3807, pievienošanās parole: 370036)
Projekta mērķis bija monitorēt invazīvo sugu klātbūtni īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izmantojot vides DNS analīzes pieeju. Projekta ietvaros metode tika testēta piecām invazīvajām sugām – dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus), signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), rotans (Perccottus glenni), saldūdens medūza (Craspedacusta sowerbii) un daudzveidīgā sēdgliemene (Dreissena polymorpha).
Projekta laikā secināts, ka vides DNS metode invazīvo sugu izplatības apzināšanā ir ar atšķirīgām sekmēm.
Invazīvās sugas var radīt ievērojamus ekonomiskos un vides zaudējumus, pat ietekmēt cilvēku veselību un labklājību. Tās ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanu veicinošajiem faktoriem. Tāpēc ir svarīgi invazīvās sugas monitorēt iespējami plašākā areālā, lai novērstu to strauju izplatību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT).
Vides DNS analīze tiek uzskatīta par daudzsološu pieeju invazīvo sugu monitoringā. Ar tās palīdzību sugu klātbūtni iespējams noteikt pat tad, ja īpatņu vidē ir ļoti maz, līdz ar to dodot iespēju pēc iespējas ātrāk reaģēt uz invāzijas radītajiem draudiem.
Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” un Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi 2023. gada oktobrī uzsāka Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Invazīvo sugu monitorings īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izmantojot vides DNS metodi”.
Informāciju sagatavoja: Dabas aizsardzības pārvalde
