Vadlīnijas ir ekspertu darba grupas rezultāts, kurā LIFE integrētajā projektā LatViaNature sadarbojās gan Daugavpils Universitātes zinātnieki, gan pieredzējuši speciālisti no Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts augu aizsardzības dienesta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska: “Vadlīniju sagatavošana ir pirmais solis, lai pamatotu agresīvo svešzemju sugu iekļaušanu Latvijas oficiālajos sarakstos un radītu priekšnoteikumus aktīvai rīcībai šo sugu izskaušanā, pārvaldībā un finansējuma piesaistē. Tas ir atskaites punkts, lai papildinātu Latvijas invazīvo augu un dzīvnieku sugu sarakstu un sagatavotu priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Tas ļaus plānot un īstenot invazīvo sugu ierobežošanu valsts mērogā, nosakot valsts un pašvaldību funkcijas un pienākumus, kā arī zemes īpašnieku atbildību.”
Vadlīnijās iekļautie augu un dzīvnieku atlases kritēriji ekspertiem palīdzēs saprast, vai svešzemju sugai ir potenciāls būt agresīvai Latvijas teritorijā, kā arī veikt sākotnējo svešzemju augu un dzīvnieku sugu atlasi. Riska analīze ļaus novērtēt agresīvās svešzemju sugas bīstamību un veikt pārvaldības pasākumu analīzi, kas parādīs, vai suga iekļaujama monitoringa programmās, identificēs piemērotākos sugas izskaušanas un ierobežošanas pārvaldības pasākumus, kā arī to aptuvenās izmaksas.
Ministru kabineta apstiprinātajos noteikumos[1] par invazīvām augu sugām šobrīd ir iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis. Oficiāla invazīvo dzīvnieku saraksta Latvijā nav. Taču faktiski par invazīvām sugām Latvijā būtu atzīstamas teju 50 svešzemju augu un dzīvnieku sugas – gan Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību[2] (turpmāk – ES regula) iekļautās sugas, no kurām Latvijā sastopamas ir puķu sprigane, Sosnovska latvānis, rotans, sarkanausu bruņurupucis, dzeloņvaigu un Amerikas signālvēzis, gan arī sugas, ko Latvijas zinātnieki savulaik ir atzinuši par iekļaujamām invazīvo sugu monitoringā un būtu ierindojamas nacionālajā invazīvo sugu sarakstā, kā, piemēram, Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltgalvīte, Japānas dižsūrene, krokainā roze, vārpainā korinte, ošlapu kļava, pīlādžlapu sērmūkšspireja. Tās ir svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās Latvijā, apdraud vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskos zaudējumus vai apdraudējumu cilvēku veselībai. Turklāt invazīvās sugas ieceļo Latvijā arī no jauna – ir svarīgi tās laikus identificēt, saprast to radīto potenciālo apdraudējumu un to savlaicīgi novērst.
Invazīvo augu un dzīvnieku sugu sarakstu paredzēts aktualizēt reizi sešos gados.
Lai veiksmīgāk ieviestu vadlīnijās noteiktās procedūras, palielinātu izpratni par invazīvajām sugām un atlases procesu to iekļaušanai Latvijas invazīvo sugu sarakstā, plānots 2022.gada janvārī ar vadlīnijām iepazīstināt zinātniekus, ekspertus un kompetentās iestādes.
Vadlīnijas ir pieejamas LatViaNature projekta mājaslapā: https://latvianature.daba.gov.lv/aktivitates/c-5-2-vadliniju-izstrade-sugu-ieklausanai-latvijas-invazivo-sugu-saraksta/
Attēlā: Sahalīnas dižsūrene. Uzzini vairāk par šo sugu Invazīvo sugu pārvaldniekā!
Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
[1] Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 468 „Invazīvo augu sugu saraksts”
[2] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1143/2014 (2014. gada 22. oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas#eiropas-savienibas-normativie-akti-invazivo-sugu-parvaldibas-joma ; ES invazīvo sugu saraksts: https://ec.europa.eu/environment/nature/invasivealien/docs/R_2016_1141_Union-list-2019-consolidation.pdf
