Anita Namatēva: Purvu un avotu biotopu aizsardzības mērķi
Konsultē Dabas aizsardzības pārvaldes projekta LIFE-IP LatViaNature purvu un avotu biotopu eksperte Anita Namatēva.
Latvijā ir visai daudz purvu, tāpēc no malas pat grūti iedomāties, ka tie būtu ar kaut ko apdraudēti!
Igauņu purvu pētnieks, profesors Viktors Masings ir teicis, ka purvi ir ekosistēmas, kas var pastāvēt gadu tūkstošus, bet tie var arī vienā mirklī iet bojā dabas katastrofās. Cilvēks kā īslaicīgs radījums purvus uzskata par mūžīgiem, nepievēršot uzmanību šo biotopu pienācīgai aizsardzībai, un tādējādi mazinot to vērtību.
Purvus un avotus mēs visi pazīstam, bet reti kurš nespeciālists spēj tos atšķirt. Kādi mums ir aizsargājamie purvu un avotu biotopi, un kas tos raksturo?
Mums ir astoņi Eiropas nozīmes aizsargājami purvu un avotu biotopi – aktīvi augstie purvi; degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās; pārejas purvi un slīkšņas; minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi; dižās aslapes audzes ezeros un purvos; avoti, kas izgulsnē avotkaļķus, kaļķaini zāļu purvi un, visbeidzot, parastā baltmeldra pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm. Ekoloģijā par pioniersugām uzskata sugas, kuras pirmās sāk apdzīvot teritoriju, kuru līdz tam neviens dzīvs organisms nav apdzīvojis.
Lai runātu par aizsargājamiem purvu un avotu biotopiem, vispirms jāsaprot, kādos vides apstākļos tie veidojas. Dažāda tipa – zemie, pārejas un augstie – purvi ir izplatīti gandrīz visā Latvijas teritorijā. To nodrošina mērenais klimats, tas, ka nokrišņu daudzums ir lielāks par iztvaikošanu un arī mūsu viļņotais reljefs, kas sastāv no ūdeni vāji caurlaidīgiem iežiem. Purvainākās ir Austrumlatvijas, Viduslatvijas un Piejūras zemienes. Augstie purvi nav sastopami vienīgi nelielā apvidū Zemgales dienvidu daļā, kur nokrišņu daudzums ir vismazākais Latvijā.
Savukārt avoti veidojas vietās, kur pazemes ūdeņu nesējslāņi nonāk zemes virspusē vai tieši zem nogulumiem ar labu ūdens caurlaidību. Avoti visbiežāk veidojas upju ielejās, ezeru krastos, gravās, pauguru nogāžu lejasdaļās. Atkarībā no ūdens ķīmiskā sastāva, tos iedala sēravotos , kuros izgulsnējas sēra savienojumi, kaļkaļķavotos kuru nogulsnēs paliek saldūdens kaļķieži, un dzelzsavotos, kuri izgulsnē dzelzs savienojumus.
Astoņi biotopi ir diezgan daudz. Kuri no tiem pie mums ir retāk sastopami? Un kuru platības, gluži otrādi, ir lielākās?
Purvu un avotu biotopi Latvijā kopā aizņem 1523, 66 kvadrātkilometrus, un vislielākās platības, veselus 83 procentus no kopējās purvu un avotu biotopu platības, aizpilda aktīvi augstie purvi. Pēc platības lielākie augstie purvi ir Teiču purva masīvs (14 000 ha), Lubāna mitrāja augsto purvu komplekss, Ķemeru lielais tīrelis un Lielais Pelečāres purvs (tas aizņem 3762 ha).
Savukārt minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, avoti, kas izgulsnē avotkaļķus un kaļķaini zāļu purvi nekad nav sastopami lielās platībās. Platību ziņā nozīmīgākās Natura 2000 teritorijas minerālvielām bagātu avotu aizsardzībai atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā Mežole, dabas parkā Tērvete un Krustkalnu dabas rezervātā.
Avoti, kas izgulsnē avotkaļķi, visvairāk atrodami Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā un dabas parkā Abavas senleja. Tie atrodami arī dabas liegumā Skujaines un Svētaines ieleja un dabas parkā Ogres ieleja.
Savukārt kaļķainie zāļu purvi galvenokārt saistīti ar Piejūras zemieni, un nozīmīgākās Natura 2000 teritorijas biotopa aizsardzībai ir Engures ezers, dabas liegumi Platenes purvs, Ječu purvs un Ķirbas purvs, un Papes dabas parks.
Kaļķaini zāļu purvi
Kādas īsti ir lielākās dabas vērtības, kas koncentrējas šādos biotops?
Augstajiem purviem ir būtiska loma gan mikroklimata veidošanā, gan hidroloģiskā režīma stabilizēšanā. Tie ir nozīmīgi oglekļa dioksīda piesaistītāji ilgtermiņā, jo glabā lielu oglekļa daudzumu kūdrā, ko veido atmirušās augu daļas dažādās sadalīšanās pakāpēs, tātad purvos glabājas liels oglekļa daudzuma. Cilvēka neietekmētiem vai maz skartiem augstajiem purviem galvenā vērtība ir to plašums, un tie ir nozīmīgas dzīvotnes ne tikai retām sfagnu sūnām, bet arī daudzām purva putnu sugām, piemēram, lietuvainim, dzeltenajam tārtiņam, purva tilbītei. Šie purvi ir ļoti svarīgi kā atpūtas vietas caurceļojošajām zosīm un dzērvēm pavasara un rudens migrāciju laikā. Jo daudzveidīgākas būs purva mikrostruktūras – ja tur būs akači, ezeri, slīkšņas, klaji laukumi un pārējais purvam raksturīgais – jo daudzveidīgāka būs tā augu, sūnu un bezmugurkaulnieku pasaule. Gaisa un zemsedzes mitrums, tāpat kā temperatūra purvā, būtiska daudziem purva tauriņiem. Tā kā purvā izmaiņas notiek ļoti lēnām, tad šeit saglabājušās daudzas pēcleduslaikmeta jeb glaciālreliktās sugas – kā lielais purvraibenis, Karēlijas pundurvērpējs, purva samtenis, dzērveņu raibenis, dzeltenais purva sprīžmetis un citas.
Savukārt avoti, kas izgulsnē avotkaļķi ir vienīgais vai gandrīz vienīgais biotops tādām sugām kā maldinošā avotspalve un tufa krūmzarīte, un arī dažādiem pumpurgliemežiem. Avoti palielina gaisa mitrumu, tāpēc tie svarīgi sūnu un ķērpju sugām, kas dzīvo uz trupošas koksnes un augošu koku stumbriem. Zināmākie no šādiem biotopiem ir Raunas Staburags un Lībānu – Jaunzemju klintis Gaujas nacionālajā parkā.
Kaļķainie zāļu purvi sastopami galvenokārt Piejūras zemienē un apvidū, kas daļēji ietver gan Idumejas augstieni ar Limbažu viļņoto līdzenumu, gan Vidzemes augstieni ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas paugurainēm. Šajā apvidū ir vislielākais gada vidējais nokrišņu daudzums Latvijā. Kaļķaino zāļu purvu attīstībai ļoti nozīmīgs ir lielais kalcija saturs kvartāra nogulumu pazemes ūdeņu sastāvā. Un šis biotops ir nozīmīga dzīvotne gan spožajam un četrzobu pumpurgliemezim, gan tādām aizsargājamām augu sugām kā Sibīrijas mēlziede, Lēzela lipare un dzeltenā akmeņlauzīte.
Kas šos aizsargājamos purvu un avotu biotopus pie mums visvairāk apdraud?
Galvenie apdraudējumi ir saistīti ar hidroloģiskā jeb ūdens aprites režīma izmaiņām gan cilvēka saimnieciskās darbības, gan klimata pārmaiņu dēļ. Ja saimnieciskās darbības ietekmi varētu mazināt vai novērst, tad ar klimata pārmaiņu ietekmi ir daudz sarežģītāk. Ja mainās ūdens aprites cikli, mainās arī tas, cik bieži jāpiedzīvo ekstremāls sausums vai mitrums, un mainās arī apstākļi purvā. Gruntsūdens līmenis kļūst zemāks, vidējās gaisa temperatūras paaugstinās, aktīvais veģetācijas periods pagarinās un palielinās iztvaikošana, un notiek straujāka purva aizaugšana ar mežu. Latvijā šobrīd nav pētījumu par pašreizējo klimata pārmaiņu ietekmi uz purvu ekosistēmām, taču Eiropā purvi tiek uzskatīti par klimata pārmaiņu visvairāk ietekmēto dzīvotņu grupu.
Piemēram, avotus un avotu purvus, ja tie ir iznīcināti, atjaunot praktiski nav iespējams. Pat ja izdotos šādu ekosistēmu atjaunot, nav garantijas, ka tur atgriezīsies un ieviesīsies raksturīgās sugas, jo mēs nekad līdz galam nezinām, kādi ir bijuši šie zaudētie vides apstākļi. Tāpēc avotiem un avotu purviem svarīgākais ir novērst nelabvēlīgas ietekmes un saglabāt pazemes ūdeņu sateces zonu. Par šiem biotopiem jādomā plašāk nekā tikai par mazu laukumiņu, kur redzama avota izplūdes vieta.
Zemajos purvos un atsevišķos avotu purvos sastopamās sugas parasti liecina, ka vēsturiski tie izmantoti kā pļavas vai ganības. Diemžēl, pārtraucot apsaimniekošanu, šie biotopi aizaug. Nozīmīgs drauds ir arī invazīvo augu sugu ienākšana.
Kā īsti jūs noteicāt valsts līmeņa aizsardzības mērķus purvu un avotu biotopiem?
Biotopu mērķa areāla un mērķa platību noteikšanai izmantojām novērtēšanu laika nogrieznī, un balstījāmies uz pieejamajiem datiem. Mērķa areālu noteicām, zinot, kāds tas bija laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un, kāds tas ir pašlaik. Tā aprēķinātais lielums ir 60 670 kvadrātkilometri, un tajā iekļauta visa Latvijas teritorija, izņemot Zemgales līdzenumu tā klimatisko apstākļu dēļ. Biotopa mērķa platību noteikšanai izmantojām matemātiskus aprēķinus, balstoties uz to, cik lielas šīs platības bija pirms 30 gadiem un salīdzinot tos pašreizējiem datiem, kas iegūti Dabas skaitīšanas projekta laikā.
Mērķa platība purvu un avotu biotopiem lielākoties noteikta tāda pati, kāda tā ir pašlaik, jo nav pamata uzskatīt, ka tā pēdējo 30 gadu laikā būtiski samazinājusies vai izzudusi. Izņēmums ir degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās – šim biotopam mērķa platība noteikta nulle, jo tam ilgtermiņā jāattīstās par kādu pārmitro biotopu – mežu vai purvu. Savukārt aktīviem augstajiem purviem mērķa platība noteikta lielāka nekā tā ir pašreiz, paredzot, ka daļa no degradētajiem purviem pēc atjaunošanas attīstīsies kā purva ekosistēma.
Viens piemērs – dabas liegums Sārnates purvs Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā Natura 2000.
Šajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā 775 hektāru platībā izveidojies aktīvu augsto purvu biotops, bet 158 hektāros – degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās. Tika izvērtēts, ka ar atbilstošu apsaimniekošanu no šiem 158 hektāriem veselus 130 varam atjaunot kā aktīvu augsto purvu. Tas nozīmētu atjaunot akrotelmu jeb slāni, kurā notiek kūdras veidošanās un uzkrāšanās, un galvenais kūdras veidotājs ir sfagni. Līdz ar to šajā biotopā nākotnē ieplānota 905 hektārus liela mērķa platība aktīviem augstajiem purviem, un tikai 27 hektāru platību paredzēts atstāt kā degradēto purvu. Tomēr, pirms uzsākt degradētu teritoriju atjaunošanu, svarīgākais ir noskaidrot, vai būs iespējams pacelt gruntsūdeni līdz vajadzīgajam līmenim, lai purva ekosistēma veidotos kā pašregulējoša un patstāvīga sistēma.
Nosakot valsts līmeņa aizsardzības mērķus, aktīvu augsto purvu mērķa platība, kas jāsasniedz līdz 2040.gadam, aprēķināta lielāka, nekā tā ir pašlaik. Tāpēc jāizvērtē, kur un kā mēs varam to palielināt. Viens risinājums būtu izvērtēt kūdrāju un degradētu augsto purvu atjaunošanas iespējas. Otrs – iespējams, ka mērķtiecīgi jāplāno izstrādāto kūdras lauku renaturalizācija, tajos atjaunojot purvam raksturīgo vidi.
Kāds, jūsuprāt, ir lielākais ieguvums no tā, ka purviem un avotiem tika noteikti šie saskaitāmie dabas aizsardzības mērķi?
No vienas puses, tā ir obligāta prasība visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un to nosaka Biotopu direktīva. No otras puses, katras valsts pienākums ir zināt, kādā stāvoklī ir dabas vērtības, lai neiejauktos dabiskajā vidē un to nepasliktinātu vai, gluži otrādi, atjaunotu to, kas reiz ir ticis sagandēts. Biotopi ir dzīvotnes Latvijas florai un faunai raksturīgām sugām, un var būt dzīvotnes arī reti sastopamām un īpaši aizsargājamām sugām. Šis ir arī sava veida pamatojums, kam un cik daudz valstī ir jābūt, lai novērstu vai mazinātu kāda konkrēta biotopa izzušanas risku.
Varbūt ir kāds interesants fakts, kas raksturo šo biotopu vidi?
Latvijā ir trīs kukaiņēdāju augu sugas, kurām ir saistība ar purviem – rasenes, kreimules un pūslenes. Tā kā purvu augsnē barības vielu ir maz, tad rasenes un kreimules slāpekli neuzņem no augsnes, bet gan tiek pie tā caur nomedītajiem kukaiņiem. Savukārt pūslenes ir ūdensaugi, kuri pārtiek no nomedītajiem ūdens dzīvniekiem. Ar to es gribu teikt, ka sugām ir atšķirīgas prasības pēc vides apstākļiem, un, lai arī starpsugu konkurence pastāvēs vienmēr, tās atradušas katra savu nišu un spēj mierīgi pastāvēt līdzās, kļūstot par daļu no daudzveidības. Mēs nekad līdz galam nesapratīsim katrai sugai nepieciešamos specifiskos apstākļus, tāpēc mums vairāk jādomā par dažādu tiešo cilvēka ietekmju mazināšanu. Nedrīkstam aizmirst arī to, ka dabā nekas nestāv uz vietas. Arī biotopos notiek dabiskie ekosistēmas pārveidošanās procesi, kas neapšaubāmi ietekmē vides apstākļus. Un šīs izmaiņas novērst bieži vien nav cilvēka varā.
Projekta ietvaros noteiktie dabas aizsardzības mērķi purvu un avotu biotopiem:
ES biotops | Pašreizējā platība, km2 | Mērķa platība, km2 | Pašreizējais izplatības areāls, km2 | Mērķa izplatības areāls, km2 |
Aktīvi augstie purvi | 60645 | 60645 | 1271,63 | 1630,43 |
Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās | Netiek noteikta. Ilgtermiņā tam jāattīstās par kādu pārmitro biotopu – mežu vai purvu
| |||
Pārejas purvi un slīkšņas | 60926 | 60926 | 81,54 | 81,54 |
Rhynchosporion albae jeb parastā baltmeldra pioniersabiedrības uz mitras kūdras vai smiltīm | 4786 | 4786 | 0,07 | 0,07 |
Minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi | 48931 | 48931 | 8,35 | 8,35 |
Dižās aslapes Cladium mariscus audzes ezeros un purvos | 2384 | 2384 | 5,57 | 5,57 |
Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus | 13002 | 13002 | 0,44 | 0,44 |
Kaļķaini zāļu purvi | 17967 | 17967 | 26,49 | 26,49 |