Īpašums “Mazjāņi”

Mērķis: veidot dažāda stāvojuma egļu audzi ar lapu koku mistrojumu.                 

Kas darīts objektā?

• 2013.gadā, ka arī vēlākos gados, atsevišķi koki izcirsti nelielas intensitātes sanitārās izlases cirtēs.

• 2022. gadā izzīmēti koki ciršanai, kas sasnieguši mērķa dimensiju, bojātie koki, neperspektīvie koki, kā arī koki, lai mazinātu noēnojumu atvērumos. Koku ciršana veikta veidojot nelielus atvērumus – 0,05 – 0,07ha. Kopumā objektā nepilnu 4 ha platībā plānots izcirsts mazāk par 20% no krājas. Saudzēta paauga. Saglabātas esošās dabas daudzveidībai nepieciešamas struktūras – bioloģiski veci koki, kritalas, sausokņi, pamežs. Mazāka ciršanas intensitāte joslā rietumu un ziemeļu daļā ar pieguļošu purvaino klajumu.

 Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Novērtēts bojātu un citādi neperspektīvo koku daudzums.
• Atzīmēti koki, kas sasnieguši lielas dimensijas, tos grupējot, lai veidotos nelieli atvērumi.
• Aplūkotas izveidojušās paaugas kociņu grupas un novērtēts, kuri koki to tuvumā jānocērt, lai palielinoties apgaismojumam, sekmīgi notiktu jauno kociņu attīstība. Šajā gadījumā izvēle tika izdarīta no bojātajiem un lielas dimensijas sasniegušiem kokiem.
• Saudzēti sausokņi, ekoloģiskie koki.

Kas plānots nākotnē?

• Nākamā koku ciršana plānota pēc izzīmeto koku ciršanas 7-10 gadu periodā, izcērtot daļu no valdaudzes kokiem, atverot paaugas kociņiem, perspektīvam otrajam stāvam augšanas telpu. Pašreizējās paaugas kociņu kopšana nav plānota, to īstenos pēc nepieciešamības vai kopā ar valdaudzes koku ciršanu nākamā izlases cirtes paņēmienā.
• Nākotnē saglabājami bērzi, lielāks atmirušās koksnes īpatsvars, kā arī pameža krūmu grupu klātbūtne un atvērumos perspektīvie platlapju un citu sugu lapu koki.

Atziņa! Veicot krājas kopšanas cirti un veidojot nelielus atvērumus iespējams pakāpeniski attīstīt dažāda vecuma un stāvojuma mežaudzi. 

Mežs atrodas līdzenā vietā, damakšņa meža augšanas apstākļu tipā. Nogabalā pieaugušu bērzu mežaudze, nedaudz priedes (2022.gadā pēc inventarizācijas – 8B1P77 1Ba62/ II stāvā E46). Nogabala platība 2,3 ha. Nogabala vidū pārmitra ieplaka. Zem valdošā audzes klāja otrā stāva egļu grupas, paaugas eglītes.

Mērķis: veidot egļu un dažādu lapu koku mistraudzi.

Kas darīts objektā?

• 2005.gadā veikta kopšanas cirte
• 2022.gadā daļā nogabala veikta koku ciršana aptuveni 70m3 apjomā, izvēloties tos kokus, kuri sasnieguši mērķa dimensiju. Izcirsta daļa resnāko bērzu, gan individuāli, gan grupās, veidojot nelielus atvērumus.
• 2023.gadā izzīmēti koki ciršanai aptuveni 130m3 apjomā, kas sasnieguši mērķa dimensiju. Koku ciršana plānota audzē izcērtot daļu resnāko bērzu, gan individuāli, gan grupās, veidojot nelielus atvērumus.
• Saglabātas dabas daudzveidībai nepieciešamās struktūras – lielāko dimensiju koki, kritalas, sausokņi, atsevišķi pameža krūmi.

Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Atzīmēti koki, kas sasnieguši lielas dimensijas un neperspektīvie koki.
• Saglabātas 2.stāva egles un atzīmēti lielāko dimensiju koki, kuru tuvumā atrodas perspektīvi 2.stāva koki, kas turpinās augšanu pēc lielo koku nociršanas.

Kas plānots nākotnē?

• Nākamā koku ciršana plānota pēc izzīmēto koku ciršanas 4- 7 gadu periodā, izcērtot daļu no valdaudzē palikušajiem bērziem.
• Uzmanība pievēršama atmirušās koksnes, atsevišķu lielāko dimensiju valdaudzes koku, atsevišķu veco lazdu puduru saglabāšanai. Saudzējams nogabalā esošais akmens krāvums.

Atziņa!

Svarīgi izvērtēt, lai plānojot izcērtamos kokus, izciršanai netiek iezīmēti veci, dobumaini un citādā ziņā konkrētajai vietai nozīmīgi koki, piemēram, vienīgais ozols mežaudzē, jo šādiem kokiem ir liela nozīme meža vides saglabāšanā un dabas daudzveidības uzturēšanā.

Mežs damakšņa meža augšanas apstākļu tipā. Valdaudzi veido priedes, nedaudz bērzi (2023.gadā pēc inventarizācijas – 8P2B79). Zem valdošā audzes klāja sastopamas egles, oši, liepas, kļavas 2.stāvā un paaugā.

Mērķis: veidot lapu koku un skuju koku mistraudzi.

Kas darīts objektā?

• 2022.gadā izzīmeti koki, kas sasnieguši mērķa dimensiju, neperspektīvie koki. Koku ciršana plānota veikt vienlaidus, saudzējot 2.stāvu, paaugas kociņus. 
• Rietumu pusē audze piekļaujas purvainam klajumam, tur saskares joslā koku ciršana veikta ar mazāku intensitāti.
• Saglabātas dabas daudzveidībai nepieciešamās struktūras – bioloģiski vecākie, lielāko dimensiju koki, kritalas, sausokņi, atsevišķi pameža krūmi, platlapju koki.

Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Ciršanai izzīmeti koki, kas sasnieguši lielas dimensijas un neperspektīvie koki.

Kas plānots nākotnē?

• Izvērtējot situāciju, nākamā koku ciršana plānota pēc izzīmeto koku ciršanas 7-10 gadu periodā, izcērtot daļu no valdaudzes kokiem.
• Uzmanība pievēršama atmirušās koksnes un citu daba daudzveidībai nepieciešamo struktūru saglabāšanai.

Atziņa!

Lai samazinātu vēja postījumus, saskares joslā ar atklātu ainavu (purvs, pļava), koku ciršana veicama ar mazāku intensitāti, veidojot buferzonu.

Mežs atrodas damakšņa meža augšanas apstākļu tipā. Platība 0,7ha. Mežaudze veidojusies dabiski, valdošās sugas – priedes, bērzi, egles, melnalksnis (2023.gadā pēc inventarizācijas – 6P2B1E1M129), mežaudzes vecums 128 gadi.

Mērķis: mežaudzi uzturēt nākotnē kā bioloģiski augstvērtīgu dzīvotni.

Kas darīts objektā?

• Pēdējās desmitgadēs nav veikta saimnieciskā darbība.

Kas plānots nākotnē?

• Saimnieciskā darbība nav plānota.

Atziņa!

Veicot koksnes resursu ieguvi, hidromeliorāciju, ceļa būvi, ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija tiks pārveidota vai pat iznīcināta.

Mežs atrodas vēra meža augšanas apstākļu tipā. Platība 0,7ha. Mežaudze veidojusies dabiski, valdošās sugas – bērzi, egles, priedes (2023.gadā pēc inventarizācijas – 6B3E1P93/II stāvā E47) ), mežaudzes vecums pārsniedzis 90 gadus. Zemsedzē liela lakstaugu sugu daudzveidība, nozīmīgu īpatsvaru veido biotopam raksturīgās platlapju mežu sugas.

Mērķis: mežaudzi uzturēt nākotnē kā bioloģiski augstvērtīgu dzīvotni.

Kas darīts objektā?

• Pēdējās desmitgadēs nav veikta saimnieciskā darbība.

Kas plānots nākotnē?

• Saimnieciskā darbība nav plānota.

Atziņa!

Meža īpašumā var būt bioloģiski augstvērtīgas teritorijas, kuras pēdējā desmitgadē vai desmitgadēs bijušas neietekmētas vai maz ietekmētas un par kuru kvalitāti liecina dabas daudzveidībai nozīmīgas struktūras, tur sastopamās sugas. Šeit rūpīgi jāizvērtē turpmākā apsaimniekošanas prakse.