Īpašums “Pūpoli”

Mežs atrodas līdzenā vietā, damakšņa, slapjā damakšņa meža augšanas apstākļu tipos. Valdaudzi veido priedes, bērzi, melnalkšņi, apses, egles un atsevišķas kļavas (2021.gadā pēc inventarizācijas pirms ciršanas – 5E3P2B  un 6E3P1B/ II stāvs E). Gan zem vainagu klāja, gan izveidotajos atvērumos attīstījies 2. stāvs un paauga. Saskares joslā ar lauksaimniecības zemi un kaimiņos esošām jaunaudzēm koku ciršana veikta ar mazāku intensitāti. Mežsaimniecisko darbību neveic putnu ligzdošanas periodā no 1.marta līdz 31.jūlijam.

Mērķis: veidot dažāda stāvojuma egļu audzi ar lapu koku mistrojumu.

Kas darīts objektā?

• 2004. gadā veikta izlases cirte. Izcirsta aptuveni 90 m³ koksnes –  egles, atsevišķas priedes, lapu koki.
• 2011.- 2012 gadā atkārtoti veikta izlases cirte, izcērtot aptuveni 35 m³ koksnes.
• 2012.gadā  atvērumos veikta jaunaudzes kopšana.
• 2015.gadā īstenota atkārtota.izlases cirte, izcērtot aptuveni 20 m³. Izcērtamo koku izvēle saistīta ar sasniegtām mērķa dimensijām un nelieliem vēja vai kaitēkļu bojājumiem;.
• 2021.gadā veikta atkārtota izlases cirte.
• Atsevišķos atvērumos veikta kociņu stādīšana

Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Atzīmēti koki, kas sasnieguši lielas dimensijas un kuru tuvumā atrodas jaunāki koki, kas turpinās augšanu pēc lielo koku nociršanas.
• Aplūkotas atvērumu vietas ar un bez ieaugušiem kociņiem un novērtēts, kuri koki to tuvumā jānocērt, lai palielinoties apgaismojumam, sekmīgi notiktu jauno kociņu attīstība. Šajā gadījumā izvēle tika izdarīta no bojātajiem un lielas dimensijas sasniegušiem kokiem.
• Veicot koku ciršanu liela uzmanība tiek pievērsta mežam nozīmīgu dabisko struktūru – mirušās koksnes, krūmu grupu un bioloģiski vecu koku saglabāšanai.

Kas plānots nākotnē?

Valdaudzē izlases cirte 7-10 gadu periodā, izcērtot daļu no valdaudzes kokiem, atverot paaugas kociņiem, perspektīvam otrajam stāvam augšanas telpu. Pašreizējās paaugas kociņu kopšana nav plānota, to īstenos pēc nepieciešamības vai kopā ar valdaudzes koku ciršanu nākamā izlases cirtes paņēmienā.

Atziņa! Izvēloties nocērtamos kokus, jāņem vērā koku mērķa dimensijas, nākotnes perspektīva, kā arī apstākļu nodrošināšana nākotnes kokiem. 

Melnalkšņu mežaudze 4,7 hektāru lielā platībā izveidojusies mitrās augsnēs, dumbrāja un platlapju kūdreņa meža tipā. Valdošā suga – melnalksnis. Mistrojumā apmēram 20 procenti dažāda vecuma bērzu. Koku vecums svārstās no 54 līdz 94 gadiem. Mežaudzes otrajā stāvā aug egles. Vietām biezs pamežs. Atrodamas kritalas un sausokņi, kā arī ciņi un līdz 0,05 hektāriem lieli atvērumi mežaudzes vainagu klājā. 2019. gadā mežaudzes ZR daļā 0,57 hektāru lielā platība konstatēts ES nozīmes īpaši aizsargājamais meža biotops “Staignāju meži”. 2020. gadā mežaudzē veikta sugu inventarizācija. Pamežā konstatēts: parastais krūklis Frangula alnus, parastā ieva Padus avium, parastais pīlādzis Sorbus aucuparia. Zemsedzē konstatēta: vijolīte Viola sp., parastā vīgrieze Filipendula vulgaris, parastrā purvpaparde Thelypteris palustris, grīslis Carex sp., meža meldrs Scirpus sylvaticus, purva rūgtdille Peucedanum palustre, meža sprigane Impatiens noli-tangere, meža zaķskābene Oxalis acetosella, meža avane Rubus idaeus, bebrukārkliņš Solanum dulcamara, zemzālīte Luzula sp., parastā sievpaparde Athyrium filix-femina, dzeloņainā ozolpaparde Dryopteris carthusiana, purba madara, Galium palustre, Eiropas vilknadze Lycopus europaeus, lēdzerksts Cirsium oleraceum, mūra mežsalāts Mycelis muralis, skarene Poa sp. Konstatētas sūnas: mīkstā dumbrene Calliergon cordifolium, parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata, parastā kociņsūna Climacium dendroides, smalkzaru ežlape Thuidium delicatulum, dižā ežlape Thuidium tamariscinum, Šrēbera rūsaine Pleurozium schreberi, lielā spuraine Rhytidiadelphus triquetrus, spurainais sfagns Sphagnum squarrosum, struplapu īsvācelīte Brachythecium rutabulum, nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum, nemanāmā šķībvācelīte Plagiothecium latebricola (mikrolieguma suga), gaišā šķībvācelīte Plagiothecium laetum, līklapu novēlija Nowellia cavifolia (DMB indikatorsuga), dažādlapu sekstīte Lophocolea heterophylla, kalnu divzobe Dicranum montanum, slotiņu divzobe Dicranum scoparium, viļņainā divzobe Dicranum polysetum.

Mērķis: mežaudzi attīstīt nākotnē kā bioloģiski augstvērtīgu dzīvotni

Kas darīts objektā?

• Pēdējās desmitgadēs nav veikta saimnieciskā darbība

Kas plānots nākotnē?

• Saimnieciskā darbība nav plānota, atsevišķa koka vai krūmu ciršana tiks veikta pēc nepieciešamības dzīvotnes bioloģiskās kvalitātes uzlabošanai.

Atziņa! Svarīgi identificēt īpašumā bioloģiski augstvērtīgas teritorijas, kuras pēdējā desmitgadē vai desmitgadēs bijušas neietekmētas vai maz ietekmētas un par kuru kvalitāti liecina dabas daudzveidībai nozīmīgas struktūras, tur sastopamās sugas. Šeit jāizvērtē apsaimniekošanas prakse un prioritāri jānodrošina vērtības saglabāšana.

Baltalkšņu mežaudze līdzenā vietā Dzilnas upes krastā, platlapju āreņa meža tipā, kuras platība 0,47 hektāri. Valdaudzi veido baltalkšņi, piemistrojumā melnalkšņi, vītoli. Saistībā ar pagājušā gadsimtā intensīvi veikto meliorāciju, nogabalā redzami daļēji aizauguši novadgrāvji un mitri Dzilnas vecupes fragmenti. Meža nogabals izveidojies pakāpeniski aizaugot lauksaimniecības zemei. Mežsaimniecisko darbību neveic putnu ligzdošanas periodā no 1.marta līdz 31.jūlijam.

Mērķis: veidot dažādu lapu koku sugu mistrotu audzi.

Kas darīts objektā?

• 2006. gadā veikta izlases cirte, izcērtot lielāko dimensiju baltalkšņus. Izcirsti apmēram 40 m³ lapu koki. Gar upi saglabāta 10 metrus plata josla, kurā saimnieciskā darbība vispār nav veikta. Pēc izlases cirtes izveidojusies baltalkšņu paauga. Paaugā atrodamas arī atsevišķas egles un oši.
• 2018.gadā veikta atkārtota izlases cirte, izcērtot bērzus un lielāko daļu baltalkšņu.
• 2021.gadā veikta jauno kociņu kopšanas cirte. 

Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Atzīmēti koki, kas sasnieguši lielākās dimensijas.
• Izvērtētas dabiskās atjaunošanas sekmes un noteikts, kuri koki jānocērt, lai palielinoties apgaismojumam, sekmīgi notiktu jauno kociņu attīstība.
• Veicot koku ciršanu saglabāti augošie melnalkšņi un vītoli, kā arī mirusī koksne.

Kas plānots nākotnē?

• Nākamā jaunaudzes kopšana paredzēta 2025.gadā.

Atziņa!

Krastmalas joslā koku ciršana veicama pakāpeniski, veidojot atvērumus un nodrošinot noēnotu un saulainu vietu mijiedarbība krastā un ūdenī.

Mežaudze 0,35 hektāru lielā platībā izveidojusies sausās augsnēs, damakšņa meža augšanas apstākļu tipā. Valdaudzi veido priedes, bērzi un atsevišķas egles (2023.gadā pēc inventarizācijas – 5P5B 108). Mežaudzē arī 2.stāva egles un egļu paauga. Mežsaimniecisko darbību neveic putnu ligzdošanas periodā no 1.marta līdz 31.jūlijam.

Mērķis: veicināt pakāpenisku sugu nomaiņu no priežu mežaudzes uz egļu mežaudzi ar priedes, lapu koku piemistrojumu.

Kas darīts objektā?

• 2010. gadā veicot pirmo izlases cirtes paņēmienu, izcirsti bērzi un izveidots apmēram 0,05 hektārus liels atvērums. Kopējais izcirstās koksnes apjoms apmēram 25 m3. Lielo koku nociršana labvēlīgi ietekmējusi egļu paaugas attīstību.
• 2012.gadā atvērumā veikta papildināšana, iestādot atsevišķas egles.

Kā notika izcērtamo koku izvēle?

• Atzīmēti lapu koki, kas sasnieguši lielākās dimensijas.

Kas plānots nākotnē?

• Nākamās ciršanas paņēmiens plānots ne ātrāk kā pēc 2025. gada. Tā laikā plānots izzāģēt atsevišķas, vismaz 36 cm caurmēru sasniegušās priedes, kā arī egles. Ja nogabalā dažādu dabisko traucējumu rezultātā ies bojā atsevišķi koki līdz plānotajai ciršanas reizei, tos nav plānots izvākt, bet gan saglabāt mirušās koksnes nodrošināšanai. 

Atziņa!

Plānojot nākotnes koku sugu sastāvu, audzē rūpīgi jāizvērtē augsnes īpatnības un esošo koku parametri (pieaugums, stumbru kvalitāte).

Plantāciju mežaudze 1,17 hektāru lielā platībā izveidojusies, aizaugot ar kokiem aroniju un cidoniju plantācijai damakšņa meža augšanas apstākļu tipā. Valdaudzi veido 33 gadus veci bērzi, priedes un dažāda vecuma egles, t.sk. otrajā stāvā un paaugā (2022.gadā pēc inventarizācijas – 8B2P33/ II stāvā E23), kā arī neliela, aptuveni 30 gadus vecu apšu grupa mežaudzes rietumu daļā. Mežsaimniecisko darbību neveic putnu ligzdošanas periodā no 1.marta līdz 31.jūlijam.

Mērķis: attīstīt mistrotu lapu koku un skuju koku kokaugu plantāciju.

Kas darīts objektā?

• 2018. gadā veicot pirmo izlases cirtes paņēmienu, izcirsti augšanā atpalikušie bērzi.

Kas plānots nākotnē?

• Nākamais izlases cirtes paņēmiens plānots ne ātrāk, kā 2025. gadā, kad varētu izcirst aptuveni 25 procentus no mežaudzes kopējās krājas. Veicot cirti, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību, plānots identificēt un saglabāt resnākos koku un atsevišķas krūmu grupas. 

Atziņa!

Plantācijas izveidē svarīgi saglabāt dabas daudzveidībai nepieciešamās struktūras – mitrās ieplakas ar dabisko apaugumu, atsevišķas krūmu grupas, vecos kokus.