Atjauno Rāznas Nacionālā parka robežupes Narūtas straujteces posmu

Print Friendly, PDF & Email
Lai uzlabotu Narūtas upes biotopa kvalitāti, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija sadarbībā ar LIFE-IP LatViaNature projektu rīkoja Narūtas upes tīrīšanas talku upes posmā, kas atrodas Krāslavas novadā, Obiteļas mežā. Talkas laikā tika novērsti šķēršļi upes tecējumam, atbrīvojot vairāk kā vienu kilometru garu upes posmu no sanesumiem, kritušajiem kokiem un bebru dambjiem. Atjaunotais straujteces posms uzlabos dzīves vidi upē mītošajām aizsargājamām sugām, tai skaitā biezajai perlamutrenei.

Rāznas Nacionālā parka robežupe Narūta ir ir 10 km gara. Tā tek no Ežezera uz Dagdas ezeru. Upe tek cauri arī Gaļšūna un Narūta ezeriem un ir savienota ar Purpļu ezeru. Narūtas upe ir patiesi daudzveidīga un mainīga savā plūdumā. Posms, kurā tika veikti darbi, atbilst straujtecei – dzīvotnei arī retām un aizsargājamām sugām. Narūtā sastopamā biezā perlamutrene Unio crassus un upes micīšgliemezis Ancylus fluviatilis ir Latvijā īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas. Narūtas upes gultnē uz akmeniem nereti sastopama arī sārtaļģe Hildebrandia rivularis, kas ir upju straujteču indikatorsuga.

DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize uzsver: ‘’Mūsu skaistās upes ir ne tikai unikāls saldūdens biotops un dzīves vide daudzām sugām. Tās ir arī Rāznas Nacionālā parka pamatvērtības. Palīdzot dabai, palīdzam paši sev – tikai labā kvalitātē esoša upe mums spēs nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, kurus protam novērtēt – atpūta, laivošana, makšķerēšana, peldēšana.

Strauji tekošu upju posmi tiek uzskatīti par ekoloģiski vērtīgākiem, jo ir bagātāki ar skābekli. Tas svarīgi ūdens organismiem, kuri ir ļoti jutīgi pret skābekļa iztrūkumu.

Kopējā darbā tika atjaunots brīvs upes plūdums, vides apstākļi īpaši aizsargājamām sugām un uzlabota Narūtas upes kā Eiropas Savienības nozīmes biotopa kvalitāte. Tā bija vērtējama kā vidēja tieši koku sagāzumu dēļ.

LIFE-IP LatViaNature saldūdens biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska skaidro:Koku sanesumi un bebru dambji veido šķēršļus, kas kavē upes tecējumu, traucē plūdumam un tādā veidā rada apdraudējumu upē mītošajām sugām. Būtiski, ka pilnīga koku izvākšana upē nav nepieciešama. Nelielos daudzumos upē iekritušie koki, kas pilnībā neaizšķērso upi, ir atstājami – tie palielina dzīvotnes daudzveidību un kalpo par mājvietu vēžveidīgajiem, slēptuvēm zivīm, kā arī par augšanas substrātu sūnām un aļģēm.

Koku sanesumu un bebru dambju likvidēšanai lietā tika likta tehnika – motorzāģis lielo koku sazāģēšanai un portatīvā vinča, lai izvilktu kokus no upes. Darbi notika videi draudzīgā veidā, atbilstoši sugu un biotopu ekspertu ieteikumiem, citstarp novēršot smēreļļu iekļūšanu ūdenī.

Talkā kopumā piedalījās vairāk nekā 40 talcinieku no Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas, Zemessardzes 35. kājnieku bataljona, Krāslavas novada pašvaldības, Dagdas tūrisma centra, Valsts meža dienesta Krāslavas mežniecības, Valsts Vides dienesta Latgales reģionālās vides pārvaldes, kā arī Pasaules Dabas Fonda un LIFE-IP LatViaNature projekta eksperti

Meklēšana

Skip to content