Intervija ar visvairāk ziņojumu par invazīvajām sugām 2023. gadā iesniegušo Ievu Mežaku

Cēsniece Ieva Mežaka pagājušajā gadā iesniegusi visvairāk ziņojumu par dabā novērotajām invazīvajām sugām Latvijā - vairāk nekā 300 ziņojumu Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē Invazīvo sugu pārvaldnieks www.invazivs.lv. Tā ir vietne, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesniegt ziņojumu zinātniekiem, lai palīdzētu agrīni atklāt un apzināt invazīvo sugu izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Invazīvās sugas ir svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās, tādējādi nomācot vietējās sugas un apdraudot Latvijas dabas daudzveidību. Intervijā - par Ievas pamudinājumu un novērojumiem. 

Kāpēc Jums ir svarīgi ziņot par dabā ieraudzītajām invazīvajām sugām?

Ziņoju par invazīvajām sugām, jo ikdienā apkārt redzu ārkārtīgi daudz šīs sugas, tās lielā ātrumā vairojas un izplatās. Arī ģimenei piederošajā mežā bija ieviesušās invazīvās puķu spriganes, zeltslotiņas – redzējām, cik grūti ar tām cīnīties. Tāpat novēroju, ka pilsētvidē un arī ārpus ir tik daudz invazīvo sugu un izplatās arvien jaunas… Pārsvarā jau cilvēki atpazīst tikai lupīnu un zeltslotiņu, bet ir tik daudz invazīvo sugu, par kurām nemaz nezina, ka tās apdraud dabu. Lai tās apturētu, pirmais solis vienmēr ir apzināšana – informācija par tām, dati. Pērn nolēmu, ka vēlos uzdāvināt savai pilsētai – Cēsīm – dāvanu: savu laiku un zināšanas, lai palīdzētu cīnīties ar invazīvajām sugām – ar ziņošanas datiem parādīt, ka situācija ir ļoti nopietna.

Kā tas parasti notiek – dodaties īpašos izbraukumos un meklējat dabā invazīvās sugas vai ikdienas gaitās nejauši pamaniet?

Kā kuru reizi. Parasti tās pamanu nejauši, ejot pastaigāties dabā. Un uzreiz viedtālrunī noziņoju par tām. Dažkārt speciāli aizbraucu, piemēram, uz aizsargājamām dabas teritorijām, kurās, diemžēl arī izplatās invazīvās sugas un nodara ļaunumu.

Kuras invazīvās sugas visbiežāk sastopiet?

Visbiežāk redzu Kanādas zeltgalvīti, puķu sprigani un lupīnas. Man pašai bija pārsteigums par mazāk  atpazīstamajām sugām, ko cilvēkiem grūtāk noteikt – ļoti daudz sastopu Austrumu dižpērkoni un Blīvo skābeni, kuras arī ļoti strauji izplatās. Tām, noteikti, jāpievērš uzmanība!

Vai esat profesionāli saistīta ar dabas aizsardzības jomu?

Daļēji. Esmu biologs, tāpēc par šo zinu. Turklāt, tāpat kā daudziem citiem zemes īpašniekiem, kad jāsaskaras ar invazīvajām sugām savā īpašumā, kad teritorijas sāk aizaugt, kad invazīvie augi sāk traucēt, piemēram, neļauj izaudzēt to, ko vēlos, tad tas kļūst īpaši aktuāli. Noder arī www.invazivs.lv atrodamie invazīvo sugu apraksti ar bildēm. Bet jāsaka kā ir, pēc bildēm reizēm grūti tās atpazīt dabā, lieliski, ja cilvēkiem dabā speciālisti varētu tās parādīt un pastāstīt.

Jūs sagādājāt fantastisku dāvanu Cēsīm! Vai šogad arī ziņosiet par invazīvajām sugām?

Jā, protams. Gadu no gada redzot, cik ļoti invazīvās sugas pārņem teritorijas, ka invazīvās sugas izspiež citas sugas un nekas cits tur vairs neaug, saprotu, ka tā ir liela problēma Latvijā. Mums katram tas ir jāapzinās! Mēs esam atbildīgi par savu vidi, par savu personīgo un valsts īpašumu. Katram mums pašam ir jārīkojas, lai šo problēmu ierobežotu, neviena institūcija nenostāvēs katram zemes pleķītim blakus – tikai vietējie iedzīvotāji vislabāk pazīst, redz ilgtermiņā un dinamikā, kā mainās vide un var palīdzēt.

Invazīvā suga – Austrumu dižpērkone. Foto: S.Rutkovska.

 

Invazīvā suga – Blīvā skābene. Foto: S.Rutkovska.

Meklēšana

Skip to content