Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Regula Nr. 1143/2014) noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus neielaist invazīvas svešzemju sugas valstī, izstrādāt pasākumus sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī noteikt regulējumu tām sugām, kas nav iekļautas Regulas Nr. 1143/2014 sarakstā, taču Latvijā nodara kaitējumu bioloģiskai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltslotiņa, iekļaujot tās nacionālajā invazīvo sugu sarakstā.
Likumprojektos iekļauta prasība invazīvo sugu kontrolei uz robežas, par ko atbild Pārtikas un veterinārais dienests, augu tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī dzīvnieku tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Dabas aizsardzības pārvalde. Tāpat likumprojektos iekļauta invazīvo sugu izplatības apzināšana, ierobežošana un iznīcināšana, kā arī tiek noteikti jauni deleģējumi MK par izplatījušos sugu monitoringu, jaunienākušo sugu agrīnu atklāšanu, pārvaldības pasākumiem un atļaujām invazīvo sugu turēšanai. Saskaņā ar grozījumiem, iestādēm tiek noteiktas jaunas funkcijas un paplašinātas esošās.
Invazīvās sugas ir sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, tās izplatās ļoti strauji, tām nav dabisko ienaidnieku, tās dominē un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan dabiskajām ekosistēmām, kas nodrošina kā dabiskos regulējošos pakalpojumus – gaisa kvalitāti, ūdens noteces regulāciju, novēršot plūdus, un daudzus citus pakalpojumus, tā arī resursus tautsaimniecības nozarēm – auglīgu augsni, augstvērtīgus mežus, tās var apdraudēt arī cilvēku veselību.
Šobrīd Regulas Nr. 1143/2014 sarakstā ir iekļautas 88 invazīvu augu un dzīvnieku sugas, no kurām vairākas sastopamas arī Latvijā. Daļa sugu Latvijā šobrīd vēl nav sastopamas, taču tās ir konstatētas kādā no pārējām boreālā bioģeogrāfiskā reģiona valstīm (Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva).
*Likumprojekti “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” un “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (ar atbilstošo grozījumu likumprojektā “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” spēkā stāšanos no Augu aizsardzības likuma tiek izslēgti 5. panta 16. un 17. punkts, IV1 nodaļa un 25. pants).
Pēc likumprojektu pieņemšanas tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumu projekti, tādējādi turpinot arī LatViaNature projekta aktivitāšu – C.5.2. Vadlīniju izstrāde sugu iekļaušanai Latvijas invazīvo sugu sarakstā, C.5.3. Invazīvo sugu agrās brīdināšanas un ātras reaģēšanas sistēmu izstrāde, C.5.4. Vadlīniju izstrāde invazīvo sugu pārvaldības plāniem – pilnīgu ieviešanu.
