Latvijas invazīvo sugu saraksts ietver sugas, kas ir invazīvas un apdraud dabas daudzveidību tieši Latvijā, paralēli tām augu un dzīvnieku sugām, kas ar Eiropas Savienības Invazīvo sugu regulu atzītas par invazīvām visā ES, piemēram, Sosnovska latvānis. Latvijas invazīvo sugu sarakstā pēc zinātnieku rekomendācijām iekļauts Spānijas kailgliemezis, kas piemēram, Dienvideiropā ir vietējā suga, bet karstuma un dabisko ienaidnieku dēļ tur nenomāc citas sugas.
Pašvaldībām – iespēja ierobežot mērķtiecīgāk
Spānijas kailgliemeža iekļaušana Latvijas invazīvo sugu sarakstā dod iespēju un juridisku pamatu pašvaldībām mērķtiecīgāk cīnīties ar kaitēkļa ierobežošanu – izstrādāt pašvaldību saistošos noteikumus par invazīvās sugas ierobežošanu, paredzēt darbības konkrētās problemātiskās teritorijās un ierobežošanas metodes, kā arī noteikt par pienākumu zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem ierobežot Spānijas kailgliemežu izplatību savā īpašumā.
Kā uzsver invazīvo sugu eksperti, visticamāk, Spānijas kailgliemeža izplatību pilnībā apturēt Latvijā vairs nebūs iespējams, tomēr būtiski ir pēc iespējas ātrāk uzsākt tā ierobežošanas pasākumus, sevišķi teritorijās, kuras tas vēl nav pilnībā pārņēmis. Spānijas kailgliemeža izplatība Latvijā: ŠEIT>>>
Iedzīvotājiem – zinātnieku rekomendētas metodes
Jaunais Invazīvo sugu saraksts ietver zinātniski pamatotas, efektivitāti pierādījušas rekomendācijas par Spānijas kailgliemeža ierobežošanas metodēm. Iedzīvotāji aicināti apsvērt dažādas ierobežošanas metodes, lai cīnītos ar Spānijas kailgliemežiem, ņemot vērā, ka gliemeži aktīvi kļūst jau aprīļa beigās, maija sākumā.
Lai pasargātu savu īpašumu no kailgliemežu invāzijas efektīvi būs:
- Aizsargzonu veidošana apkārt teritorijai (piemēram, smilts, grants, rušināta augsnes josla);
- Aizsargšķēršļu veidošana apkārt teritorijai (piemēram, metāla apmales, sieti, elektriskie gani);
- Teritorijas sakopšana – bieža, vairākas reizes sezonā pļaušana, dziļā augsnes apstrāde, nezāļu ierobežošana vai tādu augu audzēšana, zem kuriem gliemeži nevar paslēpties;
- Zaru, lapu, dēļu kaudžu novākšana, likvidējot iespējamos gliemežu perēkļus;
Kad Spānijas kailgliemeži jau sastopami īpašumā, efektīvi būs:
- Nolasīšana ar rokām agri no rīta, vēlu vakarā vai pēc lietus un iznīcināšana (slēgtā traukā aplejot ar verdošu ūdeni, ievietojot gliemežus sālsūdens šķidrumā uz 24 h, sasaldējot utml.);
- Gliemežu pievilināšana paslēptuvēs (dēļu kaudzes, zaru kaudzes, kastes utml. mitrās vai ēnainās vietās, kas regulāri jāapseko, jāsavāc gliemeži un tie jālikvidē;
- Pievilinātājvielu izmantošana/slīcināšana slazdos – par pievilinātājvielu izmanto raudzētus dzērienus (alus, kefīrs), mājdzīvnieku barību vai citu ēsmu, izvieto mitrās vietās, pievilinātos gliemežus savāc un likvidē;
- Kad gliemeži slēgtā traukā nobeigušies, biomasu aprok zemē vismaz 25 cm dziļumā vai beigtos gliemežus bez citu atkritumu piejaukuma nodod dzīvnieku līķu kremēšanai.
- Mehāniska gliemežu sadalīšana pārgriežot vai pāršķeļot (līdz 10.jūlijam, kad gliemeži sāk dēt olas. Viens gliemezis gadā spēj izdēt līdz pat 500 olām. Atrodot gliemežu olas, piemēram, dēļu kaudzēs – tās jāsaspiež).
Citas metodes ierobežošanai:
- Mājputnu izmantošana gliemežu skaita samazināšanai (vistas, muskuspīles, Indijas skrējējpīles);
- Ja dabai draudzīgās metodes vairs nav efektīvas vai invadētās teritorijas ir plašas, tad iespējama arī limacīdu izmantošana – izmanto Latvijā reģistrētos ķīmiskos līdzekļus (piemēram, “Ferramol”, “Ferramol Limacide”, “Ferronite Slug Granules”, “Ironmax Pro”, “Substral Limex”, “Vitrol GB”), ievērojot drošības prasības – noteikto lietošanas biežumu un ierobežojumus izmantošanai ūdenstilpju tuvumā.
Kā norāda Dabas aizsardzības pārvaldes LatViaNature invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska: “Latvijas invazīvo sugu saraksts ir būtisks solis invazīvo sugu pārvaldības sistēmas pilnveidošanā Latvijā – pašvaldībām ir pamats ierobežošanas pasākumu ieviešanai un atbildības noteikšanai zemes īpašniekiem, savukārt iedzīvotājiem tā ir iespēja cīnīties pret invazīvo sugu kopā – tikai kopā ar kaimiņiem varam ierobežot Spānijas kailgliemeža izplatību savā īpašumā – jaunie noteikumi ļauj mudināt visus zemes īpašniekus iesaistīties. Faktiski, radīts ietvars vienotai un koordinētai rīcībai invazīvās sugas ierobežošanā.”
Uzziņai:
Spānijas kailgliemezis ienācis Latvijā ap 2010. gadu, sākotnēji ar ievestiem kokmateriāliem, vēlāk, ticamākais, ar dekoratīvajiem importa augiem podos. Latvijas klimatiskajos apstākļos tas agresīvi vairojas un izspiež vietējās sugas, apdraudot dabas daudzveidību. Spānijas kailgliemeži nodara ne tikai būtiskus bojājumus dārziem, kultūraugiem un dekoratīvajiem stādījumiem, tie rada zaudējumus mājsaimniecībām, izplata augu un dzīvnieku parazītus un slimības, uzbrūk pat putnu mazuļiem.
MK noteikumi nr.127 “Latvijas invazīvo sugu saraksts, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumi” ŠEIT>>>
Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām (apraksti, ierobežošanas metodes, izplatības kartes) – gan tām, kas vēl nav iekļautas nacionālajā invazīvo sarakstā, gan tām, kas ar ES regulu atzītas par invazīvām visās dalībvalstīs: www.invazivs.lv . Iedzīvotāji vietnē aicināti iesniegt savus ziņojumus par dabā novērtoajām invazīvajām sugām, lai zinātnieki un dabas eksperti var novērtēt invazīvo sugu izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus.
