Lai Latvijā ierobežotu invazīvās sugas, iepazīst Zviedrijas pieredzi

Lai ierobežotu jau ieviesušos invazīvo sugu izplatīšanos un mazinātu to radītos draudus, LIFE-IP LatViaNature projektā plānota piecu invazīvo augu sugu ierobežošana, ko sadarbībā veiks projekta partneri Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) un AS “Latvijas valsts meži” (LVM): ošlapu kļava Acer negundo, puķu sprigane Impatiens glandulifera, Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis, vārpainā korinte Amelanchier spicata un krokainā roze Rosa rugosa. Invazīvo sugu ierobežošana notiks, izmantojot inovatīvus un dabai draudzīgus risinājumus, vienlaikus testējot izmantoto metožu efektivitāti.

Invazīvās sugas iecerēts ierobežot valsts, pašvaldību un privātajās zemēs no 2023.-2027.gada nogalei kopumā 100 hektāru kopplatībā. No tās 10 hektāru platībā LVM atbrīvos piekrastes kāpas no invazīvās krokainās rozes savās apsaimniekotajās teritorijās Dienvidkurzemes reģionā.

Lai iepazītos ar teorētisko pamatojumu un praktisko pieredzi krokainās rozes ierobežošanā, LIFE-IP LatViaNature projektā iesaistītie LVM darbinieki oktobra sākumā devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedrijas dienvidu piekrasti, kur vairāk nekā 15 gadu garumā ritējis intensīvs darbs, lai testētu piemērotākās metodes un atbrīvotu piejūras kāpas no krokainās rozes.

iepazīst zviedrijas pieredzi

Pēdējās desmitgadēs krokainā roze Latvijā strauji izplatījusies jūras piekrastē. LIFE-IP LatViaNature projektam krokainās rozes apkarošanai izraudzīta Pape un Ziemupe, jo roze šajās teritorijās ir reģistrēta, un Ziemupē tā nomāc Latvijā ārkārtīgu retas, dabiskas un vizuāli eksotiskas augu sugas – jūrmalas zilpodzes Eryngium maritimum – audzes, kas Latvijā konstatētas tikai divās vietās.

Attēlā: Arī Zviedrijā, atbrīvojot piekrastes kāpas no krokainās rozes, tiek atjaunotas retās jūrmalas zilpodzes dzīvotnes

“Zviedrijas pieredze ir labs profesionālais pamats tālākajiem darbiem, ko īstenosim Papē un Ziemupē. Smiltāju ekosistēmas ir ārkārtīgi interesantas, daudzveidīgas, tās ir savādākas nekā iekšzeme, un varam pat runāt par tuksnešu sistēmām arī pie mums, Latvijā. Tāpēc šis projekts un tajā veiktie darbi būs arī lieliska iespēja plašāk iepazīstināt sabiedrību ar smiltāju pasauli, par kuru šobrīd informācijas nereti trūkst vai tā mēdz būt pretrunīga,” stāsta LVM vides projektu vadītāja Ieva Rove.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē krokainā roze daudzviet Eiropā, arī Latvijā, tika ievests kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan rekreācijas nolūkos – apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam –, gan kāpu nostiprināšanai, bet citviet tā kāpās ieaugusi kā dārzbēglis. Zviedrijā roze tikusi stādīta 20.gs. sākumā arī tāpēc, lai atklātajās kāpās varētu labāk slēpties karavīri. Rozes izplatību sekmējuši arī putni, ēdot un pārnēsājot tās sēklas. Jāatzīmē, ka krokainā roze ir vizuāli skaista un tās augļi izmantojami gan svaigā veidā, gan kaltēti, gan konservēti.

Krokainā roze, kuras dabiskais izplatības areāls ir plašs un stiepjas arī Tālajos Austrumos, ir piemērojusies zemām temperatūrām, un tā labi aug barības vielām nabadzīgās augsnēs, pat smiltīs. Krokainajai rozei piemīt augsta ziemcietība, tās augļi var dreifēt jūrā līdz pat 15 mēnešiem un saglabāt dīgtspēju, līdz tie tiek izskaloti krastā. Krokainā roze ir plaši izplatījusies Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīs, īpaši gar jūras piekrasti.

Foto: LVM

Meklēšana

Skip to content