Statistika liecina, ka kopš vietnes izveidošanas pērnā gada maijā līdz šī gada 24. augustam par novērotajām invazīvo sugu atradnēm Latvijā ir saņemti 2722 ziņojumi, un šogad saņemto ziņojumu skaits jau ir pārsniedzis 2021. gadā saņemto ziņojumu skaitu (802) vairāk nekā divas reizes. Par invazīvajiem augiem saņemti visvairāk ziņojumi (2024) – pārliecinoši pirmajā vietā ir Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi (633), kam seko Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis (247) un vārpainā korinte Amelanchier spicata (144). Par invazīvajiem dzīvniekiem saņemti 698 ieraksti, visvairāk iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris (239) un melngalvas mīkstgliemezi Krynickillus melanocephalus (66).
LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska: “Svešzemju invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tās ir agresīva rakstura, bieži spēcīgākas par vietējām sugām un izjauc dabisko līdzsvaru, tā rezultātā izdzīvošana vietējām sugām, kurām ir svarīgas ekosistēmas funkcijas, ir apdraudēta. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski šo sugu efektīvai pārvaldībai.”
Iegūtie dati tiek arī izmantoti invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanā un ieviešanā, sugu un biotopu apsaimniekošanā, zinātniskos pētījumos, kā arī dažādu ziņojumu un pārskatu sagatavošanā.
Papildus ziņojumu sniegšanai vietnē http://bit.ly/invazivs izveidota arī mobilā ziņojuma versija lietotnē Survey123, kas pati nolasa GPS lokāciju un darbojas tiešsaistes un arī bezsaistes režīmā. Pirms doties dabā, lietotne jāsagatavo darbam – jāuzstāda ziņošanas anketas, noskanējot kvadrātkodus katrai anketai atsevišķi. Uzstādīšanas instrukcija, video un kvadrātkodi pieejami https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/.
Iesniegtos novērojumus izskata un pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (https://ozols.gov.lv/pub).
Ikviens ir aicināts iesniegt novērojumus, tādējādi sniegt savu ieguldījumu dabas vērtību saglabāšanā un atjaunošanā!
