Maksims Balalaikins: Bezmugurkaulnieku aizsardzības mērķi

Jā, tas bija samērā nejaušs novērojums, un tas bija pārsteigums arī zinātniekiem, turklāt atradnes tuvumā vairs netika konstatēti ne pieaugušie īpatņi, ne kāpuri. Mēs šo atradni izvērtējām, un principā suga tur varētu arī dzīvot. Tā nav suga – kaitēklis, kuru varētu ievest ar kādiem materiāliem un tā izplatīt, turklāt atradne konstatēta aizsargājamā teritorijā, kur neatrodas nekādi rūpnieciskie objekti. 

Mums ir pieredze ar citu sugu, kura arī tika uzskatīta par ļoti retu – tas ir Šneidera mizmīlis. Suga tika atrasta Latvijā tikai divtūkstošo gadu sākumā, un sākumā to atrada zem veca ozola mizas. Kādu laiku visi meklēja šo sugu uz ozoliem, taču ar diezgan sliktiem panākumiem. Bet zinātne gāja uz priekšu un atklājās, ka suga pamatā saistīta ar atmirušām priedēm un šie kukaiņi un jo īpaši to specifiskie, plakanie kāpuri atrodami zem to mizas. Un tādas priedes atrodas ne tikai dabiskos mežos, bet arī mežos, kur veikta saimnieciskā darbība. Ar šo atklājumu viss mainījās, un pašlaik tā ir viena no tām sugām, kas Natura 2000 teritorijās sastopama visplašāk.  

Atgriežoties pie dzeltenkrūšu ēnvaboles, mēs diemžēl vēl nevaram pateikt, vai tā pie mums ir, vai nav un, cik daudz. Tas ir izpētes jautājums.  

Ar veciem, dobumainiem kokiem, īpaši ozoliem, saistīta arī tāda suga, kuras aizsardzība Eiropas Savienībā ir prioritāra – viena no lapkoku praulgraužu sugām. Diemžēl dobumainie koki pie mums kļūst par retumu. Dažās valstīs tiek veikti pasākumi, lai jaunus kokus vecinātu – tiek veidoti mākslīgi dobumi dzīvajā kokā, veido arī imitētas zibens spēriena pēdas, veicina ūdens uzkrāšanos stumbrā, lai sākas pūšana – jo liela daļa reto, aizsargājamo sugu saistītas ar atmirstošu koksni. Arī lapkoku praulgrauzis, kas dzīvo dobumos. Diemžēl šai sugai ir arī zemas dispersijas spējas – tas nozīmē, ka tā, iespējams, nav spējīga lielākus attālumus pārlidot no vienas piemērotas dzīvotnes uz citu. Tātad, ja iet bojā koks, suga var iznīkt kopā ar šo koku. Pašlaik tiek veikti pētījumi, kā palīdzēt šai sugai pārvietoties līdz piemērotam kokam. Tiek veidoti mākslīgie dobumi, piemēram, speciālas kastes, kur iebērts sugai piemērots substrāts, lai  šajā mākslīgajā ligzdā spētu attīstīties šī kukaiņa kāpuri.  

Ozoli ir liela vērtība Latvijas dabā, un tos apdzīvo vesels sugu komplekss – gan ķērpji, gan sūnas, gan sikspārņi, gan kukaiņi, moluski un putni. Tāpēc, aizsargājot vienu sugu, būtības mēs aizsargājam arī visas pārējās. Līdz ar to lapkoku praulgrauzis ir kā lietussargsuga, kas pasargā mikrobiotopu kopumā, un tāpēc tik svarīga šīs sugas aizsardzība! 

Šādos dobumos sastopams arī aizsargājamais dobumu māņskorpions – šis ļoti sīkais bezmugurkaulnieks izskatās pēc īsta skorpiona ar visām spīlēm, un to vislabāk saskatīt palielinājumā, lai gan pats māņskorpions ir redzams ar nepabruņotu aci. Dobumu māņskorpioniem vispiemērotākais biotops ir parkveida pļavas ar veciem ozoliem, taču šīs pļavas ir Eiropas nozīmes biotops, un to ir palicis maz, tikai 0.02 % no Latvijas teritorijas.  

Dobumu māņskorpions ir grūti konstatējama suga, un problēmu ir diezgan daudz. Arī tāpēc, ka šie bezmugurkaulnieki ir sīki un nav iespējams pateikt, cik īpatņi apdzīvo vienu ozolu vai vienu teritoriju.