Mežaino piejūras kāpu pastāvēšanai nepieciešami dabiskie traucējumi – vēja darbība, uguns vai regulāri traucējumi zemsedzē, kas uztur atklātus smilts laukumus, ko apspīdēt saulei. Ja šo traucējumu trūkst, kāpas pakāpeniski aizaug, izzūd dažādam augu un dzīvnieku sugām nepieciešamie dzīves apstākļi, mazinās dažādu struktūru daudzveidība, un kāpas kļūst vienveidīgas un aizaug. Daļā darbu platību sastopamas tikai viena vecuma priežu audzes un dabiskajiem meža biotopiem raksturīgu bioloģiski vērtīgu struktūru, piemēram, mirušās koksnes – kritalu, sausokņu vai stumbeņu ir ļoti maz. Ēnainie apstākļi un dabisko traucējumu trūkuma dēļ barības vielām bagātinājusies augsne veicina pārāk lielu sūnu izplatību, kas nomāc šim biotopam raksturīgos un sauli mīlošos ķērpjus un kāpu augus. Laika gaitā, iztrūkstot nepieciešamajai degšanai, ieviešas egles.
“Lai dabas parkā saglabātu šī biotopa vērtību, mēs tam nepieciešamos labvēlīgos traucējumus aizstāsim jeb imitēsim ar biotehniskiem pasākumiem, piemēram, koku un biezo sīkkrūmu retināšanu, atmirušās koksnes veidošanu, ciršanas atlieku dedzināšanu un zemsedzes irdināšanu, kas atdarinās vēja un uguns darbību. Veiktie darbi ļaus šo īpašo biotopu saglabāt labā kvalitātē arī nākamajām paaudzēm,” skaidro LVM valdes locekle, biotopu speciāliste Ieva Rove.
Dabisko traucējumu aizstāšana ar noteiktām mežsaimniecības metodēm ir Latvijas apstākļos jauna un inovatīva pieeja traucējumu atkarīgu mežu biotopu stāvokļa uzlabošanai un turpmākai apsaimniekošanai. Abos darbu poligonos tiks veidoti vairāki neregulāras formas laukumi jeb atvērumi, kuros tiks noņemts apaugums un mehanizēti noņemta arī barības vielām bagātā zemsedze līdz atklātai smiltij. Ciršanas atliekas kopā ar noņemto zemsedzi tiks sakrautas kaudzēs un vienu gadu tiks atstātas dabas parka teritorijā žūšanai. Pēc izžāvēšanas kaudzes tiks sadedzinātas, tādējādi sadedzinot arī biotopam liekās barības vielas. Šādi tiks panākta lielāka bioloģisko struktūru daudzveidība un radīti piemēroti apstākļi mežainajām piejūras kāpām raksturīgo kladīnu Cladina ģints ķērpju lielākai izplatībai.
Dabas parks “Engures ezers” – Eiropas Savienības nozīmes Natura 2000 teritorija – ir viena no četrām projekta “LIFE-IP LatViaNature” ietvaros izveidotajām pilotteritorijām, kur LVM veiks biotehniskos pasākumus dažādu ES nozīmes meža biotopu stāvokļa uzlabošanai un vienlaikus testēs dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes šo biotopu turpmākai apsaimniekošanai, kas nepieciešama to pastāvēšanai ilgtermiņā.
Visi darbi teritorijā ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un notiks saskaņā ar sertificētu dabas ekspertu norādēm un uzraudzībā.
Kopumā līdz 2025. gada beigām “LIFE-IP LatViaNature” projekta laikā LVM veiks meža biotopu atjaunošanas darbus un testēs dabai draudzīgas mežsaimniecības metodes kopumā vairāk nekā 100 hektāru kopplatībā četrās traucējumu atkarīgu mežu pilotteritorijās: aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Grebļukalns”, Zvirgzdes iekšzemes kāpās un dabas parkā “Engures ezers”.
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: AS “Latvijas valsts meži”.
