Vārpainās korintes ierobežošanas pilotteritorija
Tā apdraud Eiropas nozīmes aizsargājamu dzīvotni – piejūras mežainās kāpas.
Korintes krūmu un sakņu izraušana ar rokas instrumentiem (19 ha).
Krūmu un sakņu izraušana ar mazgabarīta traktortehniku (14 ha).
Nozāģēšana un celmu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem – ierobežotā teritorijā (0,08ha).
Korintes bieža trimmerēšana (0,14 ha).
Buļļuciemā esošajā dabas parka senākajā un bioloģiski vērtīgākajā daļā 33 ha platībā izplatījusies invazīva suga – vārpainā korinte. Tā, masveidā savairojusies, pārveido meža struktūru, izmaina vides apstākļus un augsnes sastāvu, kā rezultātā izzūd mežainajām piejūras kāpām raksturīgās sugas, ar laiku samazinās arī priežu dominance. Piejūras kāpās ierastie skrajie, gaišie priežu meži pakāpeniski var pārvērsties aizaugušās, grūti caurstaigājamās un nepārredzamās kokaudzēs. Lai saglabātu teritorijas unikālās dabas vērtības, invazīvo sugu ierobežošana noteikta kā augstākās prioritātes apsaimniekošanas pasākums apstiprinātajā Ragakāpas aizsardzības plānā 2019.-2031.
Vārpainās korintes ierobežošanas darbi notiks Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu pārraudzībā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada februārim. Pieredze liecina, ka cīņa ar invazīvajām sugām nav vienkārša un nav paveicama viena gada laikā, tāpēc arī turpmākajos rudens/ziemas periodos līdz 2026.gadam turpināsies darbi ar nepamanītajiem korintes stumbriem vai ataugušajām atvasēm. Rezultātu novērtēšana notiks līdz 2027. gadam.
Darbi tiks organizēti tā, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu kāpas. Mazgabarīta traktortehnikai tiks izmantoti ekspertu noteikti braukšanas ceļi. Īslaicīgi kāpās atradīsies izrauto korinšu krūmu krautnes. Tāpat būs novērojami krūmu izraušanas laikā radušies smilts atsegumi, kas var būt vizuāli neierasti, bet kā uzsver dabas eksperti – kalpo kā dzīvotnes gan tādām retām sugām, kā meža silpurene un smiltāju neļķe, gan veicina priežu atjaunošanos.
LatViaNature pilotteritorijā tiks pārbaudīta ierobežošanas metožu efektivitāte, lai 2027. gadā sagatavotu zinātniskas vadlīnijas, kā cīnīties ar invazīvo sugu citviet Latvijā.
Vietnē www.invazivs.lv var uzzināt vairāk par Vārpaino korinti, tās invāzijas ceļiem, ietekmi, zināmajiem ierobežošanas veidiem un izplatību Latvijā: ŠEIT>>>
Eiropas Komisijas iniciatīvas „Green Assist“ ietvaros LatViaNature piesaistīja Nīderlandes vides ekonomistu Olaf Kooijmans, lai veiktu detalizētu izmaksu efektivitātes un izmaksu-ieguvumu analīzi par invazīvo svešzemju sugu izskaušanas metodēm Latvijā, tostarp attiecībā uz vārpaino korinti.
O. Kooijmans salīdzināja pārbaudīto izskaušanas metožu efektivitāti un ieguldīto līdzekļu atdevi. Lai aprēķinātu invazīvās sugas seguma samazinājumu procentos salīdzinājumā ar 2022. gada bāzes līmeni, tika izmantoti dati par vārpainās korintes seguma procentuālo daļu pirms iznīcināšanas metožu piemērošanas (2022. gads), kā arī ikgadējie monitoringa rezultāti no pārbaudes perioda (2024., 2025., 2026. gads).
Tika apkopotas arī īstenošanas izmaksas, kas izteiktas uz hektāru, un aprēķināts izmaksu efektivitātes rādītājs, lai parādītu sasniegtā samazinājuma izmaksas.
Izmaksu efektivitātes rādītājs (CER) tika aprēķināts, lai salīdzinātu katras metodes relatīvo efektivitāti uz vienu izmaksu vienību. Vismazākais rādītājs liecina par vislielāko izmaksu efektivitāti (sasniedzot vislielāko samazinājumu ar viszemākajām relatīvajām izmaksām uz vienu samazinājuma vienību).
Pēc Green Assist datu atjaunināšanas, iekļaujot aprēķinus par periodu no 2025. līdz 2026. gadam, tika konstatēts šāds vidējais ikgadējais seguma samazinājums novērošanas platībās:
Krūmu trimmerēšanas rādītājs –126,67 % liecina par apauguma palielināšanos.
Ķīmiskā apstrāde bija visefektīvākā un rentablākā (CER 17,28). Izraušanai ar rokām vidējais gada CER bija 25,7; izrakšanai ar mazgabarīta traktortehniku – 26. Krūmu izciršana uzrādīja sliktākos rezultātus (CER −33,77): izmaksu dalīšana ar negatīvo efektivitāti rada negatīvu rādītāju, kas atspoguļo neefektīvus izdevumus, nevis labāku vērtību.
Rezultāti joprojām ir provizoriski; efektivitātes novērtēšana turpinās.
Notikuši semināri un brīvprātīgo talkas, kurās svarīga daļa ir izglītojošā komponente – invazīvo sugu eksperti dalībniekiem izskaidro invazīvo sugu radīto apdraudējumu dabas daudzveidbai, darbu mērķi un sasniedzamos rezultātus.
dalībnieki
dalībnieki
