Latvijā ir ap 12 500 upju un tās ir iedalītas septiņos upju tipos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvai un divos ES nozīmes biotopa 3260 variantos atbilstoši Biotopu direktīvai. Abas direktīvas ir savstarpēji papildinošas, orientētas uz Latvijas upju kvalitātes vērtēšanu, aizsardzību, kā arī apsaimniekošanu, lai panāktu labu kvalitāti saldūdens ekosistēmās.
LatViaNature sadarbībā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ekspertiem starpinstitucionālā darba grupā veica Latvijas upju tipoloģijas analīzi un secināja, ka situācija dabā ne vienmēr atbilst teorētiski noteiktajam upes tipam. Pastāv likumsakarības, kas norāda uz nepieciešamību pārskatīt gan Latvijas upju tipoloģiju, gan ES nozīmes biotopu izdalīšanas metodiku. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā papildus būtu jāizdala:
- Purvu upes
- Mazās piejūras upes
- Smilšainas straujteces
Tāpat pētot upes krituma mainību atkarībā no sateces baseina, rezultāti parāda, ka ir nepieciešama upes krituma robežas precizēšana, ņemot vērā arī sateces baseina laukumu. Pēc esošās tipoloģijas upes krituma robeža ir 1 m/km, taču pētījumi dabā parāda, ka, jo lielāks upes sateces basiens, jo mazāks kritums, pie kura veidojas straujtece – vidējām upēm tas ir 0,6 m/km, bet lielām un ļoti lielām upēm – 0,3 m/km.
Turpinot upju novērtējumu, pamatojoties uz pašreizējo tipoloģiju, pastāv pamatotas bažas iegūt nekorektus upju ūdensobjektu un ES nozīmes biotopu kvalitātes vērtējuma datus, kā rezultātā daļai upju veidojas pazemināts kvalitātes novērtējums. Bioloģiskās daudzveidības un Ūdensstruktūrdirektīvas tipoloģiju harmonizācija un Latvijas upju tipoloģijas pilnveide atvieglotu vienotas monitoringa programmas izveidi un apsaimniekošanas pasākumu plānošanu Latvijas upēs.
Veiktajam sākotnējajam izvērtējumam nepieciešama padziļināta datu analīze un papildu pētījumi dabā, lai apstiprinātu ierosinātos precizējumus un izstrādātu aktualizētu upju tipoloģiju un ES biotopu izdalīšanas metodiku.
Upju tipoloģijas analīze un sākotnējais izvērtējums veikts LIFE-IP LatViaNature A.1. aktivitātes ietvaros – “ES nozīmes biotopu datu analīze un aizsardzības mērķu noteikšana”.
Uzziņai:
- Vizules- Kahovskas prezentācija LU Zinātniskajā konferencē (15.03.2023.): ŠEIT.
- Purvu upju gultnes struktūra, substrāts un krasta apaugums atšķiras no ārpus purvu masīviem tekošajām upēm – gultni veido kūdra un tā ir apaugusi ar sfagniem (purva sūnām). Specifisko augšanas apstākļu dēļ šīs upes nav augu un dzīvnieku bagātas. Taču dabiskām upēm raksturīgās veģetācijas trūkums nesamazina šo upju kvalitāti, tas izskaidrojams ar upes izcelsmi no augstā purva. Purva upes pārsvarā dabīgi līkumojas, atsevišķās vietās reizēm “pazūd” zem kūdras slāņa, taču tad atkal izplūst virszemē.
- Mazās piejūras upes – ir nelielas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ieplūstošas upes ar vidējo dziļumu mazāku par 0,3 m un vidējo platumu līdz 5m, garumā reti kad pārsniedz 10-15 km. Tām ir daudzveidīgs grunts sastāvs, kritums, straumes ātrums, un tās neiekļaujas noteiktajos esošajos upju tipos.
- Smilšainas straujteces – tās ir straujteces ar dabiski dominējošu smilšainu grunti, lielu straumes ātrumu.Tās atšķiras no akmeņainām straujtecēm – pēc gultnes substrāta un veģetācijas – tās ir sugām nabadzīgākas. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka skaidri nodalās smilšaino straujteču grupa.
