Ugunsgrēki ir viens no nozīmīgākajiem gan cilvēka izraisītajiem, gan dabiskajiem traucējumiem boreālajos mežos. Ekosistēmas ir pielāgojušās šāda veida traucējumiem, tomēr pēc ugunsgrēkiem bieži tiek veikta sanitārā vai atjaunojošā mežizstrāde, lai paātrinātu jaunu mežaudžu izveidošanos un to produktivitāti. Zināšanas par koku stāva dabisko atjaunošanos un tās saistību ar ugunsgrēka intensitāti, saglabājušos koku klājumu, kritušās koksnes apjomu un augsnes faktoriem, piemēram, organiskā slāņa biezumu, var palīdzēt noteikt piemērotākās apsaimniekošanas stratēģijas pēc ugunsgrēkiem.
Lai gan informācija par koku atjaunošanos ir salīdzinoši plaša sausajos mežu tipos, purvu kompleksos tā joprojām ir nepietiekama. 2018. gadā plašs ugunsgrēks ar atšķirīgu intensitāti izdedzināja 1353 ha lielu teritoriju aizsargājamajā purvu kompleksā “Stiklu purvi”, kas atrodas hemiboreālajā mežu zonā Latvijā.
Šī pētījuma mērķis bija novērtēt koku dabisko atjaunošanos saistībā ar dzīvo un stāvošo atmirušo koku krūšu augstuma šķērsgriezuma laukumu, kritalu apjomu, augsto krūmu blīvumu, zemsedzes veģetācijas segumu un organiskās augsnes slāņa biezumu. Tika izvirzīta hipotēze, ka koku kolonizācija būs intensīvāka vietās ar biezāku kūdras slāni, jo tajās ir augstāks gruntsūdens līmenis un mazāka konkurence no noēnojuma.
Pētījuma rezultāti liecina, ka biotopa tipam bija neliela ietekme uz koku atjaunošanos, tomēr NMS ordinācijas analīze uzrādīja pozitīvu saistību starp bērza atjaunošanos un seklu organisko slāni. Savukārt priedes atjaunošanās samazinājās, palielinoties saglabājušos koku šķērsgriezuma laukumam, kas norāda uz noēnojuma ietekmi. Koku izdzīvošana kopumā bija lielāka vietās ar biezāku organisko augsnes slāni.
Publikācija pilnā apjomā PDF formātā pieejama: Tree regeneration after fire 2025_LU
Environmental and Experimental Biology (2025) 23: 201–210 Original Paper. http://doi.org/10.22364/eeb.23.22
