Pētījums parāda, ka vienkāršota, lauka apstākļos izmantojama indikatorsugu vērtēšana var palīdzēt saistīt atbalsta maksājumus ar sasniegto dabas daudzveidības rezultātu, vienlaikus veicinot apsaimniekotāju izpratni par zālāju kvalitāti. Šāda pieeja papildina tradicionālos, darbībās balstītos agrovides pasākumus, jo zemes īpašniekam tiek dota lielāka elastība izvēlēties piemērotāko apsaimniekošanu, saglabājot skaidri novērtējamu dabas aizsardzības mērķi.
Rezultātorientētu agrovides pasākumu attīstīšana Latvijā ir īpaši nozīmīga, jo bioloģiski vērtīgo un potenciāli vērtīgo zālāju saglabāšana ir atkarīga ne tikai no noteiktu apsaimniekošanas darbību izpildes, bet arī no tā, vai tās konkrētajā vietā uzlabo vai uztur zālāja ekoloģisko kvalitāti. Šāda pieeja ļauj zemes apsaimniekotājam elastīgāk pielāgot ganīšanu vai pļaušanu saimniecības apstākļiem, vienlaikus saistot atbalsta apmēru ar izmērāmu dabas aizsardzības rezultātu.
Par pilotprogrammu “Ziedu pļavas”
Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais projekts LatViaNature uzsācis Latvijā jaunu brīvprātīgas sadarbības modeļu testēšanu ar privāto zemju īpašniekiem – līgumiskās attiecībās balstītu dabas vērtību saglabāšanas pieeju, izveidojot pilotprogrammu “Ziedu pļavas”. Tā ir pilotprogramma bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošanai privātās zemēs ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Programmas dalībnieki apsaimnieko ilggadīgos zālājus, katru gadu saņemot individuālu konsultatīvu un finansiālu atbalstu, kā arī apmācības dabas daudzveidības veicināšanai.
Programma balstīta Latvijā inovatīvā – uz rezultātu orientētā – pieejā: jo lielāka bioloģiskā daudzveidība zālājā tiek sasniegta, jo lielāks finansiālais atbalsts. Dalībnieki kopā ar Latvijas Universitātes un Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem piedalās ikgadējā zālāja dabas daudzveidības monitoringā, skaitot augu sugas un vērtējot zālāja struktūru.
Pilotprogrammas “Ziedu pļavas” norises laiks: 2023. – 2026. gads. Programmā piedalās 65 dalībnieki no visas Latvijas, kopumā apsaimniekojot 678 ha ilggadīgo zālāju. Jauno sadarbības modeļu pārbaude pilotprogrammā ļaus sagatavot priekšlikumus motivējošo mehānismu pilnveidei valsts līmenī privāto zemes īpašnieku efektīvākai iesaistei dabas vērtību saglabāšanā. Vairāk par LatViaNature pilotprogrammu “Ziedu pļavas”: ŠEIT>>>
Baltijas pieredze
Līdzīgas pieejas tiek izmēģinātas arī Lietuvā un Igaunijā: Lietuvas LIFE integrētajā projektā NATURALIT izveidota indikatorsugu un diferencētu maksājumu sistēma sugām bagātu pļavu saglabāšanai, savukārt Igaunijā kopš 2023. gada daļā no dabisko zālāju atbalsta sistēmas tiek pilotēta zālāju kvalitātes novērtēšana.
Par Igaunijas pieeju sagatavotā zinātniskā publikācija pieejama ŠEIT: Kasari-Toussaint, L., Trepp, R., Takkis, K., Helm, A., Holm, A., Holm, B., & Reitalu, T. (2026). Challenges and solutions in managing semi-natural grasslands: Insights from Estonia. Biological Conservation, 313, 111520. Tajā galvenais secinājums: Igaunijas daļēji dabisko zālāju apsaimniekotāji ir motivēti turpināt darbu, taču esošie darbībās balstītie maksājumi bieži neatspoguļo vietējos ekoloģiskos un saimnieciskos apstākļus. Autori iesaka elastīgāku, uz rezultātiem orientētu atbalstu, plašākus konsultāciju pakalpojumus un ciešāku apsaimniekotāju, ekspertu un institūciju sadarbību.
Baltijas valstu pieredze kopumā parāda, ka rezultātorientētu pasākumu sekmīgai ieviešanai nepieciešami vienkārši un uzticami indikatori, kvalitatīvas konsultācijas, apsaimniekotāju iesaiste un pietiekami elastīgi atbalsta nosacījumi.
Informāciju ssagatavoja Latvijas Universitāte, projekta LIFE-IP LatViaNature partneris.
