Lēzela lipare

Es esmu orhideja – savā augumā sīkāka un izskatā mazāk koša kā citas manas radinieces. Mani neuzkrītošie, zaļgandzeltenie ziedi krāšņumā nevar konkurēt ar violeti rozā ziedošajām dzegužpirkstītēm un dzegužpuķēm, tādēļ esmu daudz grūtāk pamanāma.

Es esmu sastopama visā Latvijas teritorijā un manas mājas, galvenokārt, ir kaļķaini zāļu purvi un pārejas purvi.

Savu vārdu es esmu ieguvusi, pateicoties 17. gadsimta ārstam un botāniķim Johannesam Lēzelam. Pirmās ziņas par mani Latvijā ir jau kopš 1839. gada, bet mans pirmais herbārijs ievākts Tukuma apkārtnē tālajā 1848. gadā.

Savu ziedēšanu es sāku tikai ceturtajā dzīves gadā un pēc noziedēšanas man izveidojas pogaļa, kura sevī spēj glabāt ļoti lielu sēklu skaitu – līdz pat 4270 sēklām. Diemžēl no šī lielā sēklu daudzuma par jaunām liparēm kļūst pavisam niecīgs skaits, jo, kā jau orhideja, es esmu diezgan cimperlīga dāma un nespēju augt jebkurā pārmitrā vietā.

Bet, vai jūs zināt, ka man ir īpāss pazemē esošs uzkrājējorgāns, ko sauc par neīsto sīpolu? Neīstais sīpols man palīdz uzkrāt barības vielas, lai es spētu izdzīvot arī ziemā. Redziet, cik daba ir gudra un tālredzīga, izdomājot dažādus interesantus pielāgojumus, lai mums – augiem – palīdzētu!

Jūsu Lēzela lipare