Kad koks nokrīt vai kāds vecs zars nolūzt, pirmais instinkts bieži vien ir visu novākt un sakopt. Taču dabā atmirusī koksne ir ļoti vērtīga – tā kļūst par “viesnīcu” dažādiem organismiem.  

Sēnēm un ķērpjiem tā ir piemērota dzīves vide, kukaiņi tajā atrod barību un patvērumu, bet citi sīkie organismi palīdz koksnei pamazām sadalīties un atgriezt tās barības vielas augsnē.

Ko darīt? 

• Ja pēc vētras vai vecuma dēļ ir nokritis koks, nesteidzies to visu aizvākt. Ja tas ir droši, atstāj daļu koksnes guļam zemē;
• Arī lielāks zars, baļķis vai celms var kļūt par vērtīgu mājvietu kukaiņiem, sēnēm un ķērpjiem;
• Ja dārzā nav vietas lielam nokritušam kokam, pietiks ar nelielu zaru kaudzi kādā nomaļākā vai neuzkrītošā vietā;
• Ļauj koksnei pamazām sadalīties pašai – tas ir dabisks process, kas palīdz uzturēt dzīvību dārzā.