Ķemeru Nacionālajā parkā praktiskā seminārā-talkā “Pļavas taisa rudenī” tikušies vairāk nekā 60 pļavu saimnieki, dabas eksperti un citi interesenti no visas Latvijas, lai dalītos pieredzē par savvaļas augu sēklu sēšanu botāniski vērtīgu zālāju atjaunošanai. Jau ceturto gadu Ķemeru Nacionālā parka Dundurpļavās ar talcinieku iesaisti iesētas dabiskās pļavās savāktas savvaļas augu sēklas ar mērķi atjaunot zaudēto pļavu augu sugu daudzveidību.
Seminārā savas pieredzes stāstus prezentēja Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertes Agnese Priede un Maija Medne, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un zemnieku saimniecības “Līveni” saimnieks Raimonds Indrāns, kuri praktiski darbojas sugām bagātu zālāju atjaunošanā. Prezentācijas pieejamas šeit:
- “Botāniski vērtīgu zālāju atjaunošanas pieredze, sējot savvaļas augus, Ķemeru Nacionālajā parkā”, Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
- “Kā veicināt augu daudzveidību pļavā? “Ziedu pļavu” pilotprogrammas dalībnieku jautājumi, pieredze, piemēri”, Maija Medne, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
- “Pilsētas pļavu veidošana Rīgā”, Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda eksperte.
- “Botāniski vērtīgu zālāju apsaimniekošanas pieredze Rencēnu pagasta Līvenos”, Raimonds Indrāns, zemnieku saimniecības “Līveni” saimnieks.
- Dabisko zālāju augi, ko var izmantot zālāju sēšanā sugu daudzveidības veicināšanai, Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
Talka notika Dundurpļavās – lielā zālāju masīvā Zemgales līdzenumā. Dundurpļavās iepriekš saecētos laukumos zālājos izsētas dabiskās pļavās ar rokām ievāktas augus sēklas. Sugu sastāvs atlasīts tā, lai būtu piemērots konkrētās vietas apstākļiem. Šogad ap 0,2 ha platībā laukumos izsēti ap 10 kg sēklu maisījuma, ko veidoja 40 mēreni mitriem un mitriem zālājiem raksturīgas augu sugas, piemēram, pļavas vilkmēle, ķimeņlapu selīne, ārstniecības ancītis, parastais vizulis, vidējā ceļteka, gaiļbiksīte, zilganais grīslis un citi. Iepriekšējo gadu sējumu novērojumi liecina, ka šī metode palīdz sugām atgriezties zālājā, bet tas prasa pacietību un aizņem vairākus gadus. Šogad pirmo reizi stādīti arī pļavu augu stādi, kurus dāvināja un iestādīja Rūta Sniedze-Kretalova un Raimonds Indrāns.