Projekta LatViaNature eksperts starptautiskā konferencē iepazīstina ar Latvijas pieredzi susuru izpētē un saglabāšanā

Print Friendly, PDF & Email
Susuris, LatViaNature, susuru konference
No 9.līdz 13.maijam Svilengradā (Bulgārija) norisinās 11.Starptautiskā susuru konference, kurā ar Latvijas pieredzi susuru sugu izpētē un saglabāšanā iepazīstina projekta LIFE-IP LatViaNature eksperts no Dabas aizsardzības pārvaldes, zoologs Valdis Pilāts.

Konference tiek organizēta reizi trijos gados, tā pulcē zinātniekus, dabas aizsardzības speciālistus, dabas pētniekus un brīvprātīgos no daudzām, galvenokārt, Eiropas valstīm, lai dalītos atklājumos, idejās un pieredzē, kā nodrošināt susuru sugu saglabāšanos ilgtermiņā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām sugām kā mazais jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) un meža susuris(Dryomys nitedula), kas iekļautas ES Biotopu direktīvas pielikumos un līdz ar to prasa no ES dalībvalstīm lielāku atbildību to saglabāšanā. Tāpat minētās susuru sugas kalpo kā bio-indikatori dzīvotņu kvalitātei un vides integritātei.

       

Savā ziņojumā “Susuru sugu statusa izmaiņas Latvijā pēdējo trīs gadu desmitu laikā” Valdis Pilāts iepazīstina ar Latvijā un projektā pielietotajām metodēm susuru sugu statusa izmaiņu novērtēšanā, kas Latvijā sākās no 1993.gada, kā arī iegūtajiem rezultātiem. Būtiski, ka zināšanas par susuriem, īpaši meža un lazdu kopš šī laika ir ievērojami uzlabojušās, tomēr kopš tā laika no Latvijas ir pazudusi viena no četrām susuru sugām – dārza susurs.

Kāpēc tik daudz dabas pētnieku pievelk tieši susuri?

Pētnieks Valdis Pilāts skaidro: “Susuri dzīvo cilvēka acij slēptu dzīvesveidu, lielāko dzīves daļu pavadot guļot. Tie vieni no pirmajiem reaģē gan uz cilvēka pāridarījumiem dabai, gan mūsdienās uz tika aktuālajām klimata izmaiņām. Tie prot uzdot jautājumus, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu, piemēram, pirms gandrīz 100 gadiem parastākais dobumperētāju drauds bija dārza susuris, bet jau vairākus gadu desmitus tas nav atrodams ne tikai Latvijā, bet visā tā kādreizējā areāla ziemeļnieciskajā daļā, kā arī lielā daļā tā areāla dienvidnieciskajā daļā. Meklēt atbildes labākai cēloņsakarību izskaidrošanai palīdz arī “prāta vētras”, kas dzimst šādās konferencēs.”

Šobrīd Latvijā ir sastopamas trīs susuru dzimtas sugas, kuras visas iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas Sarkanajā grāmatā. Monitoringa dati par 2020.gadu liecina, ka samazinās gan mazo grauzēju skaits, gan to apdzīvotās teritorijas. Projekta LatViaNature ietvaros mazajam jeb lazdu susurim  un meža susurim kā ES Biotopu direktīvā iekļautām sugām tiks noteikti valstiskas nozīmes aizsardzības mērķi – šādi mērķi tiks izstrādāti arī citām sugām atbilstoši šai direktīvai.

susuris, LatViaNature, starptautiskā susuru konference

Saite uz konferences mājaslapu: https://dormouseconference.habitatfoundation.org/

V.Pilāta stenda referāts konferencē šeit >>>

Meklēšana

Skip to content