Seminārā savas pieredzes stāstus prezentēja Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertes Agnese Priede un Maija Medne, Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova un zemnieku saimniecības “Līveni” saimnieks Raimonds Indrāns, kuri praktiski darbojas sugām bagātu zālāju atjaunošanā. Prezentācijas pieejamas šeit:
- “Botāniski vērtīgu zālāju atjaunošanas pieredze, sējot savvaļas augus, Ķemeru Nacionālajā parkā”, Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
- “Kā veicināt augu daudzveidību pļavā? “Ziedu pļavu” pilotprogrammas dalībnieku jautājumi, pieredze, piemēri”, Maija Medne, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
- “Pilsētas pļavu veidošana Rīgā”, Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda eksperte.
- “Botāniski vērtīgu zālāju apsaimniekošanas pieredze Rencēnu pagasta Līvenos”, Raimonds Indrāns, zemnieku saimniecības “Līveni” saimnieks.
- Dabisko zālāju augi, ko var izmantot zālāju sēšanā sugu daudzveidības veicināšanai, Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte.
Talka notika Dundurpļavās – lielā zālāju masīvā Zemgales līdzenumā. Dundurpļavās iepriekš saecētos laukumos zālājos izsētas dabiskās pļavās ar rokām ievāktas augus sēklas. Sugu sastāvs atlasīts tā, lai būtu piemērots konkrētās vietas apstākļiem. Šogad ap 0,2 ha platībā laukumos izsēti ap 10 kg sēklu maisījuma, ko veidoja 40 mēreni mitriem un mitriem zālājiem raksturīgas augu sugas, piemēram, pļavas vilkmēle, ķimeņlapu selīne, ārstniecības ancītis, parastais vizulis, vidējā ceļteka, gaiļbiksīte, zilganais grīslis un citi. Iepriekšējo gadu sējumu novērojumi liecina, ka šī metode palīdz sugām atgriezties zālājā, bet tas prasa pacietību un aizņem vairākus gadus. Šogad pirmo reizi stādīti arī pļavu augu stādi, kurus dāvināja un iestādīja Rūta Sniedze-Kretalova un Raimonds Indrāns.
Dundurpļavās padomju gados tika iztaisnotas un grāvjos pārvērstas mazās upes un pārtraukts dabiskais palu ritms. Te bija ierīkotas aramzemes un kultivēti zālāji. Mūsdienās ap 200 hektāru lielā aplokā ar atlīkumotām, palos atkal pārplūstošām upītēm zālājus “apsaimnieko” taurgovis un Konik zirgi, bet pārējais tiek pļauts sienam. Augu sugu daudzveidības atjaunošanos joprojām pat vairāk nekā 35–40 gadus kopš pēdējās aršanas kavē dabisku zālāju – dabisku pļavu sēklu avotu – trūkums apkārtnē. Tādēļ, par spīti apsaimniekošanai, neielaboto zālāju augi atgriežas ļoti lēni.
Pēdējos gados, pateicoties gan Latvijas Dabas fonda, gan Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertu sagatavotajiem materiāliem, dabisko zālāju atjaunošanas un sēšanas kā metodes jēga un nozīme pamazām “izsējas tālāk”. Taču eksperti uzsver, ka tas prasa iedziļināšanos, zināšanas un nav tik vienkārši, kā nopirkt veikalā “pļavu puķu” sēklu maisījumu – tie, lai cik vilinoši izskatās, neder dabisko zālāju atjaunošanā.
“Svarīgi, lai pieredze un atziņas nepaliktu tikai darītāju un dažu dabas ekspertu galvās, bet mēs ar to dalītos, turklāt vienkāršā, saprotamā veidā. Arī šī pasākuma mērķis bija aicināt pļavu saimniekus piedalīties, izvērtēt redzēto un apsvērt, kas no tā ir derīgs pašu saimniecībās. Ceru, ka pasākumā dzirdētais un redzētais mudinās zemes īpašniekus arvien vairāk novērtēt savas pļavas kā resursu”, pauž Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede. “Ja vēl pirms dažiem gadiem šī metode varbūt izskatījās pavisam jocīga un nerealizējama, tad šobrīd Latvijā savvaļas augus savās pļavās sēj jau diezgan daudzi zālāju saimnieki. Ceru, ka vietējā krāšņā savvaļas flora jau tuvākajos gados gūs arvien lielāku atzinību arī pilsētu un ceļmalu apzaļumotāju un ainavu arhitektu aprindās. Tas ir veids, kā veidot daudzfunkcionālu vidi, kas ir ne tikai skaisti, bet arī palīdz saglabāt Latvijai dabas daudzveidību, un te jāsāk ar izpratni”, piemetina A. Priede.
Semināru organizēja Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Dabas fonds. To finansiāli atbalstīja Eiropas Savienības LIFE programmas integrētais projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature).