Krustkalnu dabas rezervāts: aizsardzības mērķi
Pieejams LatViaNature informatīvs materiāls par Krustkalnu dabas rezervāta aizsardzības mērķiem angļu valodā: ŠEIT>>>
Pieejams LatViaNature informatīvs materiāls par Krustkalnu dabas rezervāta aizsardzības mērķiem angļu valodā: ŠEIT>>>
Izdevums “ES Biotopu direktīvas biotopu autobiogrāfijas” iepazīstina ar Eiropas nozīmes biotopiem – izcili vērtīgām un bioloģiski daudzveidīgām dzīvotnēm, kas iekļautas ES Biotopu direktīvas I pielikumā un sastopamas Latvijā – 59 biotopu veidi, kas veido sešas biotopu grupas – jūras piekraste, smiltāji un virsāji, saldūdeņi, zālāji un krūmāji, purvi un avoti, atsegumi un alas, meži.
Visām šīm biotopu grupām projektā LatViaNature tiek noteikti divu līmeņu – valsts un Natura 2000 teritoriju – aizsardzības mērķi, lai tos saglabātu ilgtermiņā.
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature ekspertes Lauma Vizule-Kahovska un Linda Uzule caur biotopu autobiogrāfijām atklāj tos tuvplānā.
“VECĀS PIEPES STĀSTI” ir īsfilmu sērija par bioloģiski daudzveidīga meža savienoto dzīvi. Stāsti balstās zinātniskos datos un ekspertu zināšanās, bet viedās piepes balsī saprotami ikvienam.
Augu sugu attēlu katalogs sagatavots, lai palīdzētu veikt zālāju pilotprogrammas “Ziedu pļavas” zālāja struktūras kvalitātes un augu sugu daudzveidības monitoringu.
Katalogā iekļautas augu sugas, kuras izmantotas kā indikatori šajā pilotprogrammā.
Sugas iedalītas četrās grupās:
Izdevums “ES Biotopu direktīvas augu vēstules” iepazīstina ar īpašajām Latvijā sastopamajām augu sugām, kas iekļautas ES Biotopu direktīvas II, IV un V pielikumā un ir retas, aizsargājamas visā Eiropā. Izdevumā dabas eksperte Linda Uzule caur augu vēstulēm atklāj tos tuvplānā!
Pieejams informatīvs materiāls “Dabisko zālāju augi, ko var izmantot zālāju sēšanā sugu daudzveidības veicināšanai”, ko sagatavojusi Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Biotpu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja Agnese Priede.
Šis būs labs palīgs tiem, kas vēlas iepazīt savvaļas augus un ievākt to sēklas, lai atjaunotu botāniski vērtīgus zālājus.
“Ja vēl pirms dažiem gadiem savvaļas augu sēklu ievākšana dabiskās pļavās un sēšana atjaunojamos zālājos varbūt izskatījās pavisam jocīga un nerealizējama, tad šobrīd Latvijā savvaļas augus savās pļavās sēj jau diezgan daudzi zālāju saimnieki. Ceru, ka vietējā krāšņā savvaļas flora jau tuvākajos gados gūs arvien lielāku atzinību arī pilsētu un ceļmalu apzaļumotāju un ainavu arhitektu aprindās. Tas ir veids, kā veidot daudzfunkcionālu vidi, kas ir ne tikai skaisti, bet arī palīdz saglabāt Latvijai dabas daudzveidību,” saka Agnese Priede.
Izdevums “Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā. Dabas ekspertu padomi ceļa sākumā” būs labs palīgs dabas daudzveidības veidošanai piemājas saimniecībā – gan laukos, gan pilsētā. Tas vēsta par vienkāršām lietām, ko var darīt katrs dārza vai lauku saimniecības īpašnieks, lai saglabātu dabas vērtības un tās vairotu.
Veidojot daudzveidīgu vidi dārzā un mājvietu apkārtnē nozīmē ļaut dzīvot daudzveidīgām augu un dzīvnieku sabiedrībām un to sadarbības ķēdēm, tādējādi saimniekam palīdzēs dārza kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, kuri noplicinātā, pārsakoptā vidē nevar izdzīvot.
Izdevumu sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperti Anita Namatēva, Valdis Pilāts, Agnese Priede, Santa Rutkovska un Lauma Vizule-Kahovska.
Latvijā regulāri ieceļo svešzemju augi un dzīvnieki, aptuveni trešā daļa no valstī šobrīd sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir svešzemnieki. Svešzemju sugas ir dažādas, lielākoties tādas, kas šeit nespēj pārziemot. Tomēr salīdzinoši neliela, apmēram 10% liela svešzemju sugu grupa lieliski vairojas un izplatās.
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska žurnālam “IR” skaidro:
“Šīs sugas ir ekoloģiski plastiskākas, mazprasīgākas, vieglāk pielāgojas dažādiem apstākļiem. Augi ir lielāka auguma nekā vietējās sugas, tāpēc veido monoaudzes. Dzīvnieki ir ātrāki, kustīgāki, spēcīgāki, labāk un ātrāk vairojas nekā vietējie. Šo īpašību kopums šīm sugām nodrošina nozīmīgu ietekmi. Kad šī ietekme ir pierādāma, redzama, fiksējama, mēs sakām, ka šīs svešzemju sugas ir invazīvas.”
Lasīt visu rakstu žurnālā “IR” (20.-26.oktobris/2022) >>>
Pateicamies “IR” redakcijai par iespēju dalīties ar šo rakstu!
Titulbilde: Ernesta Kļaviņa zīmējums
Dabas aizsardzības pārvaldes Biotpu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja, LIFE-IP LatViaNature eksperte Agnese Priede žurnālam “Lauku māja” stāsta, kā ieaudzēt pašam savu dabisko puķu pļavu pāris neauglīgos dārza kvadrātmetros un uzskata, ka iemācīties pazīt augus var jebkurš cilvēks.
Pašas skaistākās dabiskās puķu pļaviņas meklējamas sausos uzkalniņos, nogāzītēs saules pusē, kur augsne ir nabadzīgāka, sausāka nekā citur un nekas cits lāgā negrib augt. Varbūt pavasarī tur zied kāda gaiļbiksīte, aug sīkas, mazas smildziņas. Šādām vietām ir vislielākais potenciāls, lai tās pārvērstu par krāšņām dabisku puķu pļaviņām.
Publikācija no SIA Žurnāls Santa izdevuma “LAUKU MĀJA” (jūlijs/2022)
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte Linda Uzule stāsta par dabiskajiem zālājiem Latvijā: kā tie veidojušies, kāpēc tie ir tik īpaši, kādas dabas bagātības tajos mājo, ko varam darīt, lai dabiskos zālājus saglabātu.
Ar esošo dabisko pļavu pareizu un saprātīgu apsaimniekošanu un zālāju aktīvu atjaunošanu varam situāciju uzlabot. Svarīgi saprast, ka Latvijas zālāji bez cilvēka palīdzīgās rokas nevar eksistēt.
Publikācija sagatavota SIA Žurnāls Santa izdevumam “IEVA DZĪVO ZAĻI” (vasara/2022)
Publikācija izdevumā BIOLOĢISKI
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature ekspertu nodaļas vadītājas Agneses Priedes raksts par bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas izaicinājumiem.
“ Bioloģiski daudzveidīgu teritoriju saglabāšana nekad nevar izrādīties zaudējums. Ilgtermiņā tas vienmēr būs ieguvums dabai un sabiedrībai, lai arī cik ļoti liela ir mirklīgā vēlme pēc straujas attīstības”
Publikācija Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izdevumā BIOLOĢISKI (04/2021)
Ķemeru Nacionālais parks, 2021.gada 14.septembris.
Izglītojošs materiāls par dabisko zālāju sēšanas mērķi, apstākļiem, izvēlēto metodi, kā arī sēklu maisījuma sastāvs.
Vadošais partneris:
+371 67509545, +371 26392352
latvianature@daba.gov.lv
Baznīcas iela 7, Sigulda, LV-2150
Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai projekta LIFE IP LatViaNature īstenotāju redzējumu, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
