Publikācijas un materiāli

Print Friendly, PDF & Email

“Ziedu pļavas” augu sugu katalogs

Augu sugu attēlu katalogs sagatavots, lai palīdzētu veikt zālāju pilotprogrammas “Ziedu pļavas” zālāja struktūras kvalitātes un augu sugu daudzveidības monitoringu.

Katalogā iekļautas augu sugas, kuras izmantotas kā indikatori šajā pilotprogrammā.

Sugas iedalītas četrās grupās:

  • invazīvās un ekspansīvās platlapju sugas;
  • ekspansīvās graudzāļu sugas;
  • sugas, kuras liecina par pārganīšanu;
  • dabisko zālāju raksturīgās sugas (t.sk. indikatorsugas).

Dabisko zālāju augi, ko var izmantot zālāju sēšanā sugu daudzveidības veicināšanai

Pieejams informatīvs materiāls “Dabisko zālāju augi, ko var izmantot zālāju sēšanā sugu daudzveidības veicināšanai”, ko sagatavojusi Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Biotpu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja Agnese Priede.

Šis būs labs palīgs tiem, kas vēlas iepazīt savvaļas augus un ievākt to sēklas, lai atjaunotu botāniski vērtīgus zālājus.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem savvaļas augu sēklu ievākšana dabiskās pļavās un sēšana atjaunojamos zālājos varbūt izskatījās pavisam jocīga un nerealizējama, tad šobrīd Latvijā savvaļas augus savās pļavās sēj jau diezgan daudzi zālāju saimnieki. Ceru, ka vietējā krāšņā savvaļas flora jau tuvākajos gados gūs arvien lielāku atzinību arī pilsētu un ceļmalu apzaļumotāju un ainavu arhitektu aprindās. Tas ir veids, kā veidot daudzfunkcionālu vidi, kas ir ne tikai skaisti, bet arī palīdz saglabāt Latvijai dabas daudzveidību,” saka Agnese Priede.

Lejupielādēt un lasīt >>>

Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā. Dabas ekspertu padomi ceļa sākumā

Izdevums “Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā. Dabas ekspertu padomi ceļa sākumā” būs labs palīgs dabas daudzveidības veidošanai piemājas saimniecībā – gan laukos, gan pilsētā. Tas vēsta par vienkāršām lietām, ko var darīt katrs dārza vai lauku saimniecības īpašnieks, lai saglabātu dabas vērtības un tās vairotu.

Veidojot daudzveidīgu vidi dārzā un mājvietu apkārtnē nozīmē ļaut dzīvot daudzveidīgām augu un dzīvnieku sabiedrībām un to sadarbības ķēdēm, tādējādi saimniekam palīdzēs dārza kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, kuri noplicinātā, pārsakoptā vidē nevar izdzīvot.

Izdevumu sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperti Anita Namatēva, Valdis Pilāts, Agnese Priede, Santa Rutkovska un Lauma Vizule-Kahovska.

Lejuplādēt un lasīt >>>

Bīstamie ieceļotāji

Latvijā regulāri ieceļo svešzemju augi un dzīvnieki, aptuveni trešā daļa no valstī šobrīd sastopamajām augu, sēņu un dzīvnieku sugām ir svešzemnieki. Svešzemju sugas ir dažādas, lielākoties tādas, kas šeit nespēj pārziemot. Tomēr salīdzinoši neliela, apmēram 10% liela svešzemju sugu grupa lieliski vairojas un izplatās.

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska žurnālam “IR” skaidro:

“Šīs sugas ir ekoloģiski plastiskākas, mazprasīgākas, vieglāk pielāgojas dažādiem apstākļiem. Augi ir lielāka auguma nekā vietējās sugas, tāpēc veido monoaudzes. Dzīvnieki ir ātrāki, kustīgāki, spēcīgāki, labāk un ātrāk vairojas nekā vietējie. Šo īpašību kopums šīm sugām nodrošina nozīmīgu ietekmi. Kad šī ietekme ir pierādāma, redzama, fiksējama, mēs sakām, ka šīs svešzemju sugas ir invazīvas.”

 

Lasīt visu rakstu žurnālā “IR” (20.-26.oktobris/2022) >>>

Pateicamies “IR” redakcijai par iespēju dalīties ar šo rakstu!

Titulbilde: Ernesta Kļaviņa zīmējums

Skaista pļava, kad nepļauta. Agnese Priede konsultē

Skaista pļava, kad nepļauta

Dabas aizsardzības pārvaldes Biotpu un sugu aizsardzības ekspertu nodaļas vadītāja, LIFE-IP LatViaNature eksperte Agnese Priede žurnālam “Lauku māja” stāsta, kā ieaudzēt pašam savu dabisko puķu pļavu pāris neauglīgos dārza kvadrātmetros un uzskata, ka iemācīties pazīt augus var jebkurš cilvēks.

Pašas skaistākās dabiskās puķu pļaviņas meklējamas sausos uzkalniņos, nogāzītēs saules pusē, kur augsne ir nabadzīgāka, sausāka nekā citur un nekas cits lāgā negrib augt. Varbūt pavasarī tur zied kāda gaiļbiksīte, aug sīkas, mazas smildziņas. Šādām vietām ir vislielākais potenciāls, lai tās pārvērstu par krāšņām dabisku puķu pļaviņām.

Lasīt visu rakstu>>>

Publikācija no SIA Žurnāls Santa izdevuma “LAUKU MĀJA” (jūlijs/2022)

Dabisks zālājs_LatViaNature

Zūdošās pļavas. Vai tiešām ir tik traki?

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperte Linda Uzule stāsta par dabiskajiem zālājiem Latvijā: kā tie veidojušies, kāpēc tie ir tik īpaši, kādas dabas bagātības tajos mājo, ko varam darīt, lai dabiskos zālājus saglabātu.

Ar esošo dabisko pļavu pareizu un saprātīgu apsaimniekošanu un zālāju aktīvu atjaunošanu varam situāciju uzlabot. Svarīgi saprast, ka Latvijas zālāji bez cilvēka palīdzīgās rokas nevar eksistēt.

Lasīt visu rakstu >>>

Publikācija sagatavota SIA Žurnāls Santa izdevumam “IEVA DZĪVO ZAĻI” (vasara/2022)

Bioloģiski vērtīga pļava, LatViaNature

Noķert zaļo paradīzi aiz astes

Publikācija izdevumā BIOLOĢISKI  

Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature ekspertu nodaļas vadītājas Agneses Priedes raksts par bioloģisko daudzveidību un tās saglabāšanas izaicinājumiem.

“ Bioloģiski daudzveidīgu teritoriju saglabāšana nekad nevar izrādīties zaudējums. Ilgtermiņā tas vienmēr būs ieguvums dabai un sabiedrībai, lai arī cik ļoti liela ir mirklīgā vēlme pēc straujas attīstības”

Publikācija Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izdevumā BIOLOĢISKI (04/2021)

Meklēšana

Skip to content